Vitai Daukstei līdzīgi kā daudzām citām māmiņām līdz šim nepieņemama šķitusi valsts attieksme, kas nav ļāvusi viņai saņemt godam nopelnīto bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā, tas ir, 70 procentu no algas.
Vitai Daukstei līdzīgi kā daudzām citām māmiņām līdz šim nepieņemama šķitusi valsts attieksme, kas nav ļāvusi viņai saņemt godam nopelnīto bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā, tas ir, 70 procentu no algas. Taču ar nākamā gada 1. janvāri situācija mainīsies – valdība atcēlusi maksimālo pabalsta robežu, kas līdz šim bija 392 lati mēnesī.
“Mēs ar vīru jau kādu laiku plānojam mazuli, taču pašlaik neredzam finansiālu iespēju savilkt galus, jo, kamēr strādāju un pelnu 700 latu, varam kopā ar vīra izpeļņu samaksāt visus rēķinus, bet, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā un saņemot tikai nepilnus 400, tas vairs nebūs iespējams. Valsts visu laiku runā par nepieciešamību pēc bērniem, bet tajā pašā laikā padara jaunās ģimenes par darba vergiem, jo nereti māmiņa izšķiras strādāt neilgi pēc dzemdībām, lai pelnītu trūkstošos līdzekļus,” skaidro Vita, kas ir priecīga par valdības veiktajām likuma izmaiņām. “Jaunajiem vecākiem jājūt, ka arī valsts viņiem gatava palīdzēt, jo kāpēc man būtu jāmaksā nodokļi, ja atpakaļ tos nesaņemu?” retoriski jautā jaunā sieviete.
Mainās finansējuma avots
Ar nākamā gada sākumu tiks mainīts ne vien bērna kopšanas pabalsta nosaukums – tas turpmāk būs vecāku pabalsts –, bet arī finansēšanas avots. Līdz šim to maksāja no valsts pamatbudžeta, bet turpmāk no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, mainot savstarpējo speciālā budžeta izdevumu īpatsvara sadalījumu. Vecāku pabalsts ir sociālās apdrošināšanas pabalsts, kura uzdevums ir aizvietot ienākumus, ko māte vai tēvs negūst tādēļ, ka kopj bērnu.
“Atceļot līdzšinējos ierobežojumus, mēs sakārtojam pabalstu sistēmu, jo pabalsts, ko līdz šim maksāja no valsts pamatbudžeta, pēc būtības ir sociālās apdrošināšanas pakalpojums. Turpmāk vecāku pabalsts aizvietos mātes vai tēva faktiskos ienākumus pēc bērna piedzimšanas. Šis lēmums neapšaubāmi motivēs cilvēkus maksāt nodokļus no visa nopelnītā,” uzskata Labklājības ministrijas amatpersonas.
Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa piebilst – lai uzlabotu jauno vecāku sociālo drošību, arī par pabalsta saņēmējiem valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Turpinās maksāt tikai līdz gadam
No nākamā gada 1. janvāra jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no sociālo iemaksu algas, tātad tas līdzināsies summai, kas cilvēkam ir “uz rokas” pēc nodokļu nomaksas. Lai ieviestu jauno pabalstu, ar 2008. gadu paredzēts cits sociālās apdrošināšanas veids – vecāku apdrošināšana.
Minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati, bet tie, kuri nav sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā.
Jauno pabalstu būs iespējams saņemt arī tām māmiņām, kurām mazuļi dzimuši šogad, līdz viņi būs gadu veci.
Vecāku pabalstu maksās, līdz atvase sasniegs gada vecumu. Par viņa kopšanu līdz divu gadu vecumam turpinās maksāt bērna kopšanas pabalstu 30 latu apmērā.
“Tas gan, manuprāt, nav pareizi, jo māmiņām nereti jāpaliek mājās ilgāk, jo bērnudārzos nav vietu un gadu vecus mazuļus reti kur arī ņem. Atkal jādomā – sēdēt mājās par smieklīgi zemu naudu, meklēt auklīti un iet strādāt, vai mēģināt apvienot bērna pieskatīšanu ar darbu mājās. Jebkurā risinājumā zaudētājs būs mazulis. Man ir vieglāk, jo vīrs arī pelna, bet ko darīt vientuļajām mātēm?” neizpratni pauž Vita.
Iesaista tēvus bērna kopšanā
Arvien aktuālāks kļuvis arī paternitātes pabalsts (piešķir par desmit kalendārajām dienām, līdz bērns sasniedz divu mēnešu vecumu), un šogad to saņēmuši jau 34 procenti jauno tēvu. 2004. gadā, kad šis pabalsts tika ieviests, to izmantoja vien 22 procenti sociāli apdrošināto tēvu, nākamajā gadā to skaits palielinājās par vairāk nekā trim procentiem, bet pagājušajā gadā pabalstu saņēma jau gandrīz katrs trešais jaundzimušā tētis.
Palielinājies arī paternitātes pabalsta apmērs. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos tie bija vidēji 127,25 lati, bet pagājušajā gadā – 100 latu. Vislielākais vidējais pabalsts šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija augustā, kad tas sasniedza 142 latus. Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos jaundzimušo aprūpē, Labklājības ministrija paredz no 2009. gada 1. janvāra palielināt paternitātes pabalstu – tēvi to varēs saņemt 100 procentu (pašlaik 80 procentu) apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šī iecere vēl jāapstiprina Saeimai.
Augošais tēvu skaits, kas izmanto paternitātes atvaļinājumu, liecina par viņu vēlmi vairāk iesaistīties ģimenes pienākumos. Un, iespējams, tas ar laiku sekmēs arī situāciju, ka pēc bērna piedzimšanas mājās paliks tētis, bet māmiņa dosies strādāt.
“No vienas puses – tādā lietu virzībā neredzu neko sliktu, taču tad atkritīs, piemēram, barošana ar krūti. Tajā pašā laikā ģimene varēs izvēlēties, kuram izdevīgāk palikt mājās,” neslēpj Vita.
ES situācija šajā jautājumā ir atšķirīga. Ir valstis, kurās šādu atvaļinājumu un arī pabalstu nepiedāvā, kā arī tādas, kur to izmantot nav populāri. Piemēram, Vācijā šādu atvaļinājumu saviem darbiniekiem piedāvā tikai atsevišķi uzņēmumi, savukārt Īrijā tas ir pieejams, bet tajā dodas tikai 15 procenti tēvu. Slovēnijā, Islandē, Dānijā un Francijā tēvi var izmantot vai nu paternitātes atvaļinājumu, vai speciāli viņiem rezervētu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu, kas ir no divām nedēļām līdz trim mēnešiem. Šādas iespējas izmanto attiecīgi 90 procenti tēvu Slovēnijā, nedaudz mazāk Islandē, Dānijā un Francijā.
***
Fakti
– Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, vecāku pabalstu 2008. gadā vidēji mēnesī saņems gandrīz 12 900 cilvēku. Četros gados to skaits varētu palielināties par gandrīz 4000, cer ministrija.
– Šā gada pirmajos deviņos mēnešos paternitātes pabalstu saņēmuši 5960 cilvēku jeb vidēji 660 tēvu mēnesī, savukārt pērn vidēji mēnesī – 530 cilvēku.
– Paternitātes pabalstu pagājušajā gadā visbiežāk saņēma gados jauni tēvi vecumā no 26 līdz 30 gadiem, kurzemnieki, vīrieši ar augstu izglītības līmeni un legāliem ienākumiem 150 – 200 latu mēnesī. Pārsvarā tie bijuši vīrieši, kas audzina divus bērnus.
Vecāku pabalsta aprēķināšana
Tas noteikts 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (alga, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas). Darba ņēmējiem to aprēķinās par 12 mēnešiem, periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis. Piemēram, ja mazulis pasaulē nācis 2007. gada decembrī, pabalstu rēķinās, ņemot vērā mātes vai tēva ienākumus no 2006. gada augusta līdz 2007. gada augustam.
Kaimiņos
Lietuvā jau vairākkārt pie Seima ēkas piketējušas jaunās māmiņas ar bērniem, pieprasot maksāt vecāku pabalstu, kamēr mazais sasniedzis triju gadu vecumu. Līdzīgi piketi notikuši Kauņā un Klaipēdā. Pašlaik arī Lietuvā pabalsts tiek maksāti tikai pirmo gadu pēc bērna piedzimšanas, taču atšķiras tā lielums – pirmajā pusgadā visas algas apmērā, otrajā – 85 procentu apmērā. Dvīnīšu un trīnīšu māmiņas, kas gadu pēc dzemdībām saņem pabalstu algas apmērā, uzskata, ka viņām nodarīts pāri vēl vairāk, jo to vajadzētu maksāt atbilstoši bērnu skaitam, tas ir, par diviem mazuļiem – divu algu apmērā. Lietuvas Seimā jau tiek apspriests likumdošanas grozījums, kas paredz jaunajiem vecākiem otrajā gadā pēc bērna piedzimšanas maksāt pabalstus 85 procentu apmērā no algas un trešajā – 50 procentu apmērā.
Pabalsta saņemšanai nepieciešamie dokumenti
Jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāiesniedz:
– iesniegums pabalsta piešķiršanai,
– bērna dzimšanas apliecība (ar personas kodu),
– pilnvara, ja pabalstu pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību,
– tiesas sprieduma noraksts par adopcijas apstiprināšanu, ja pabalstu pieprasa bērna adoptētājs.
