Kalnciema pilsētas un lauku teritorijā mīt ap 2,5 tūkstoši iedzīvotāju, taču turienes ģimenes ārstes Velgas Iesalnieces veselības stāvokļa dēļ cilvēkiem jau kādu laiku nav pieejami ārsta pakalpojumi.
Kalnciema pilsētas un lauku teritorijā mīt ap 2,5 tūkstoši iedzīvotāju, taču turienes ģimenes ārstes Velgas Iesalnieces veselības stāvokļa dēļ cilvēkiem jau kādu laiku nav pieejami ārsta pakalpojumi. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas informācijas, visticamāk, daktere V.Iesalniece darbu Kalnciemā neturpinās, tādēļ visu gadu šajā teritorijā tika intensīvi meklēts jauns ģimenes ārsts, un, šķiet, veiksmīgi arī atrasts.
“Ziņās” vērsušies jau vairāki lasītāji, sūkstoties, ka noguruši, risinot ar ģimenes ārsta pieejamību saistītās problēmas. Ja ir kāda vajadzība, cilvēkiem jāmēro ceļš uz Valgundi pie dakteres Annas Ķuzes, taču arī viņa ir ļoti noslogota, jo aprūpē savus pacientus. Šoreiz “Ziņas” uz sarunu aicināja VOAVA Zemgales nodaļas vadītāju Daigu Vulfu, lai runātu par ģimenes ārstu deficītu ne tikai Kalnciemā, bet arī citviet mūsu rajonā.
Kādēļ Kalnciemā iedzīvotāji palikuši bez sava ģimenes ārsta?
Kalnciema ģimenes ārstei V.Iesalniecei pašlaik ir slimības lapa, un no mūsu sarunām esmu nopratusi, ka veselības dēļ viņa plāno neturpināt savu ārsta praksi. V.Iesalnieces prombūtnes laikā viņu aizvieto un pacientus apkalpo daktere Anna Ķuze Valgundē. Protams, cilvēkiem ir sarežģītāk nekā tad, ja dakteris pieejams uz vietas, taču patlaban ārstu ir tik, cik viņu ir.
Vai tiek meklēts jauns ģimenes ārsts Kalnciemā?
Ja viss veiksies, kā iecerēts, jau augusta vidū Kalnciema iedzīvotāji sagaidīs jaunu ģimenes ārstu, kas tur atvērs savu prakses vietu. Ar dakteri jau esam vairākkārt tikušies un pārrunājuši šo jautājumu, arī vietējā pašvaldība solījusi palīdzēt jaunajai ģimenes ārstei ar dzīvojamo platību. Līdz šim daktere strādājusi citā pilsētā, bet ir ar mieru pārcelties un darboties Kalnciemā. Ģimenes ārste apzinās, ka Kalnciemā darāmā būs daudz.
Tas nozīmē, ka pacienti automātiski tiks pārreģistrēti pie jaunās dakteres?
Nē. Ministru kabineta noteikumu “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 29. punkts paredz – ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar VOAVA, tad tā piecu darbdienu laikā izslēdz pacientus no viņa pacientu saraksta un vietējos plašsaziņas līdzekļos izziņo to reģistrāciju pie citiem ģimenes ārstiem. Jelgavas pilsētā un rajonā šī informācija tiks ievietota rajona laikrakstā “Zemgales Ziņas”. Automātiski neviens netiks pārreģistrēts, jo katrai personai ir tiesības izvēlēties savu ģimenes ārstu.
Ir dzirdēts, ka Kalnciems nav vienīgā teritorija, kur apgrūtināta ģimenes ārsta pieejamība?
Visa valsts, tostarp Zemgale, kā arī Jelgavas pilsēta un rajons, sadalīta ģimenes ārstu darbības pamatteritorijās, kas noteiktas VOAVA un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši VOAVA apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam. Nosakot ģimenes ārstu darbības apgabalu, jāņem vērā, ka attiecīgās teritorijas iedzīvotāju skaitam jānodrošina optimāls ģimenes ārsta prakses lielums – 1800 reģistrētu pieaugušo pacientu vai 800 bērnu. Tāpēc lauku teritorijā uz vairākiem ciematiem ir tikai viens ģimenes dakteris. Lai atvieglotu tā pieejamību, ir iespēja veidot papildu pieņemšanas vietas. Jelgavas rajonā pašreiz ģimenes ārsta otrā prakses vieta darbojas Svētē, bet feldšeru punkti kā papildu iespēja – Garozā un Platonē. Kopumā Jelgavas pilsētā un rajonā ģimenes ārstu pieejamība ir normāla. Protams, vienmēr var vēlēties labāku.
Tas liecina, ka mūsu rajonā netrūkst ģimenes ārstu?
Uz citu rajonu fona Jelgavas pilsēta un rajons pagaidām vēl ir samērā labā situācijā. Taču nākotnē tā varētu mainīties. Analizējot mediķu vecuma struktūru, redzams, ka no 60 ģimenes ārstiem nedaudz vairāk par 10 procentiem (deviņi Jelgavas un rajona ģimenes ārsti) ir pāri 60 gadiem, un viņi jebkurā brīdī var aiziet pensijā. Tāpēc jau tagad jādomā, kas nāks viņu vietā.
Kā tiek piesaistīti jauni speciālisti?
Ārstus meklē dažādi, diemžēl ne vienmēr sekmīgi. Šis process ir nepārtraukts. Jau pieminētie noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredz, ka VOAVA primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus atlasa, veidojot primārās veselības aprūpes ārstu gaidīšanas sarakstus. Tāds darbojas Rīgā, kur ārsti stāv rindā, gaidot, kad atbrīvosies kāda prakses vieta un ar viņiem tiks slēgts līgums. Pārējā teritorijā diemžēl ir pretēja situācija, jo nevis ārsti vēršas pie mums, izsakot vēlēšanos slēgt līgumu, bet mēs aktīvi un nepārtraukti meklējam viņus, piedāvājot strādāt mūsu teritorijā. Pagājušajā gadā pēc toreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa iniciatīvas tika organizēta pat kampaņa, kurā no rezerves fonda bija paredzēti līdzekļi ģimenes ārstu piesaistei. Katram mediķim, kas sāks strādāt ārpus Rīgas, no valsts līdzekļiem tika solīti 15 tūkstoši latu. Arī Zemgalē tika izsludināta ģimenes ārstu meklēšana, diemžēl neviens nepieteicās…
Kalnciemā šogad pastiprināti tika meklēts ģimenes ārsts, bet mēs, protams, gaidām vēl jaunus dakterus, lai nodrošinātos, ja kāds no pašreizējamiem izbeigtu līgumattiecības ar VOAVA. Tuvākajā laikā par valsts budžeta līdzekļiem arī paredzēta cita profila dakteriem pārapmācība par ģimenes ārstu. To skaitā ir tādi, kas pēc tam strādās Zemgalē. Panākta vienošanās ar vienu no rezidentēm – topošajām ģimenes ārstēm – par darbu Zemgalē pēc rezidentūras beigšanas.
Kādēļ jaunie ģimenes ārsti grib strādāt tikai Rīgā un neizvēlas rajonus?
Studiju laikā, kas ārstiem ir ļoti ilgs, liela daļa topošo mediķu iedzīvojas galvaspilsētā, pierod pie tās priekšrocībām un, beidzot mācības, izvēlas palikt ierastajā vidē. Rīgā ir daudz straujāks temps, plašākas iespējas, elitārāka vide, kas daudziem nav mazsvarīgi, lai arī naudas ziņā viņi neko neiegūst. Vienlaikus rajonā ir savas priekšrocības un, manuprāt, strādāt ir interesantāk.
Vai tas nav atkarīgs arī no pašvaldības līdzekļiem – cik daudz tā var palīdzēt ģimenes ārstam?
Jelgava nav nabadzīga. Arī pagastu pašvaldības lielākoties ir ļoti pretimnākošas. Ārstiem tās, piemēram, palīdz uzturēt telpas, samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, degvielu transportam. Dažreiz pagasts dakterim pat iegādājas transportu. Kalnciemā pašvaldība jauno ģimenes ārsti nodrošinās ar dzīvojamo platību – divistabu dzīvokli.
Cik lielas ir ģimenes ārstu prakses Jelgavas rajonā?
Vidēji pie viena ģimenes ārsta reģistrēts 1660 pacientu. Tajā pašā laikā ir arī ļoti lielas un ļoti mazas prakses. Lielākā ir dakterei Baibai Būčiņai ar 2668 reģistrētajiem pacientiem, mazākā – ģimenes ārstei Ilze Strazdiņai ar 384 pacientiem. Zemgales nodaļas Konsultatīvās padomes sēdēs, kurās piedalās pārstāvji no visu Zemgales rajonu pašvaldībām, ne reizi vien tiek spriests, kā varētu sakārtot šo prakšu lielumu. Taču mākslīgi to darīt no VOAVA puses nav iespējams, jo katrai personai ir tiesības brīvi izvēlēties ģimenes ārstu.
Vai varat nosaukt kādas īpaši veiksmīgas ģimenes ārsta prakses?
Būtu negodīgi kādu izcelt, jo visi ir pelnījuši uzslavu, ko pierāda arī mūsu pārbaudes. Ārsti strādā ļoti apzinīgi. Piemēram, gada sākumā Jelgavā bija gripas epidēmija un brīvdienās pilsētā tika norīkoti pat dežūrārsti, taču pacienti pie tiem īpaši daudz nevērsās, jo ģimenes ārsti bija ļoti apzinīgi, strādājot virsstundas savās prakses vietās. Ir atsevišķi gadījumi, kad pacients nesaprotas ar savu dakteri, tad viņam ir iespēja izvēlēties citu, taču Jelgavas rajonā ne par vienu mediķi neko sliktu nevaru teikt.
