Varam paspiest cits citam roku, apsveicot ar jaunu rekordu.
Varam paspiest cits citam roku, apsveicot ar jaunu rekordu. Pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas palielinājušās par 7,6 procentiem, precēm – par 7,8, bet pakalpojumiem par 7 procentiem. Pirms mēneša gada inflācija bija par pusprocentu mazāka. Tātad, par spīti valdības vadītāja Aigara Kalvīša toreiz teiktajam, ka redzama tendence inflācijai samazināties, tā tieši pretēji – palielinās. Nav īsti saprotams, kur tobrīd premjers ņēma apstiprinājumu tam, ka inflācijas samazināšanās turpināsies. Ekonomisti, informācijas līdzekļi, tostarp arī “Ziņas”, norādīja, ka vēl gaidāma apkures sezonas sākšanās. Zinot, ka gandrīz visi siltuma ražotāji tarifus palielinājuši, pat cilvēkam, kurš tāls no finansēm un ekonomikas, skaidrs, ka nekāds samazinājums nav iespējams. Ja nu vienīgi katlumājās sāktu ražot siltumu no plika gaisa. Turklāt inflācijas kāpumu veicināja arī pārtikas produktu, mājokļa uzturēšanas un autotransporta pakalpojumu cenu paaugstināšanās, kas šogad bija straujāka nekā pirms gada.
Acīmredzot būtu pēdējais laiks nopietni ķerties pie inflācijas apturēšanas ar valdības ietekmē esošiem līdzekļiem. Izbrīnu rada finanšu ministra Oskara Spurdziņa šajā sakarā sacītais, ka valdībai ir ierobežotas iespējas cīnīties ar inflāciju. Smieklīgākais teiktajā ir tas, ka, neskatoties uz savām sasietajām rokām, valdība “tomēr sekos patēriņa cenu kāpumam un ir gatava lemt par dažādiem pasākumiem, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz iedzīvotājiem”. Izrādās, valdība enerģētikas sektoru ietekmēt nevar (tajā pašā laikā var klaji lobēt ārvalstu kompānijas mēģinājumus iegūt akciju kontrolpaketi uzņēmumā “Rīgas siltums”), produktu cenas veikalā ietekmēt nevar, nodokļu likmes izmainīt nevar, jo tas, sagaidot nākamā gada Saeimas vēlēšanas, būtu galīgi nepopulārs lēmums. Vienvārdsakot, visa tā būšana sāk atgādināt nenopietnu pasākumu ar nosaukumu “Mēs paskatīsimies un, ja vajadzēs, papūtīsim sasisto vietu”. Tā arī nekļūst skaidrs, kurš no vasarā minētās antiinflācijas plāna punktiem jau ir iedarbināts, kurš stāv rindas kārtībā, bet kuru var nolikt tālajā plauktā. Protams, patīkami, ka, domājot par mums, pieņemts lēmums uz pusi samazināt pacienta iemaksu par vizīti pie ārsta speciālista cilvēkiem, kuru pensija nepārsniedz 60 latu.
Ja premjers A.Kalvītis uzskata, ka patēriņa cenu līmeņa stabilizēšanās notiks pāris gadu laikā, kamēr tās pēc iestāšanās ES izlīdzināsies, nav skaidrs, kāpēc Igaunijā un Lietuvā inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka.
Kaut gan zināmu cerību stariņu visā valdības bardakā sniegusi Latvijas Banka, nākot klajā ar smalku ideju. Tā izsludinājusi scenāriju konkursu par inflācijas tēmu. Filmai būs jāatspoguļo un jāizskaidro inflācijas būtība un cēloņi, kā arī iespējamie tās kāpuma tempu samazināšanas paņēmieni. Filmu gan paredzēts demonstrēt bankas apmeklētāju centrā, domājams, to derētu rādīt arī katra valdības ministra kabinetā. Un jo īpaši Ministru kabineta mītnesvietā Brīvības bulvārī. Turklāt monitoriem obligāti būtu jāatrodas sēžu zālē. Lai valdības vīri un sievas, pat nakts vidū pamodināti, kā tēvreizi mācētu noskaitīt, kas ir inflācija, kāpēc tās straujš kāpums ir nevēlams iedzīvotājiem. Galvenais, lai viņi zinātu risinājumu, kā samazināt inflācijas lēcienu mūsu valstī. Varbūt slepenajā plānā taps arī jauns inflācijas apkarošanai veltīts pasākumu punkts.
