Ģenerāļa Kārļa Goppera 125. dzimšanas dienai bija veltīta Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona jaunsargu talka, kurā tika uzkoptas 1916. gada Ziemassvētku kauju vietas netālu no Ložmetējkalna.
Ģenerāļa Kārļa Goppera 125. dzimšanas dienai bija veltīta Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona jaunsargu talka, kurā tika uzkoptas 1916. gada Ziemassvētku kauju vietas netālu no Ložmetējkalna.
Jaunsargi Zemessardzes leitnanta Jāņa Kinēna vadībā 31. martā netālu no Ložmetējkalna pabeidza uzkopt Ziemassvētku kauju vietas. Tur atradās latviešu strēlnieku 2. brigādes un 7. Bauskas strēlnieku pulka, kura komandieris bija pulkvedis K.Goppers, štābu teritorija. Darbus pabeidzot, atklājās 14 dažādu kara darbībai nepieciešamu būvju – bunkuru, baraku, noliktavu un lielgabalu – pozīciju atrašanās vietas. Latviešu strēlnieku varonībai izveidotā muzeja zem klajas debess autors ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Voldemārs Birznieks.
Kārlis Goppers (02.04.1876. – 25.03.1941.) mācījās Trikātas draudzes skolā, kur skolotājs pratis radīt jauniešos interesi par militāro izglītību. 1896. gadā pabeidzis Viļņas Kara skolu, 1915. gadā jau ieguvis pulkveža pakāpi, 1916. gada maijā stājies latviešu strēlnieku rindās kā Rezerves bataljona, vēlāk 7. Bauskas pulka komandieris. No 1917. gada marta komandējis 1. latviešu strēlnieku brigādi. Paredzētās ģenerālmajora pakāpes piešķiršanu pārtrauca lielinieku apvērsums. Kopā ar pulkvedi F.Briedi un citiem latviešu virsniekiem darbojies Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā, būdams aktīvs cīnītājs pret boļševismu. Kolčaka armijā komandējis divīziju.
1920. gadā atgriezies Latvijā. Piešķirta ģenerāļa pakāpe. No 1924. gada Vidzemes divīzijas komandieris, atvaļināts 1934. gadā. No 1921. gada vadījis skautu kustību Latvijā, Latvijas Aizsardzības biedrības, Veco latviešu strēlnieku biedrības priekšsēdētājs, žurnāla «Latviešu Strēlnieks» redaktors. Sarakstījis daudz grāmatu par militāro audzināšanu, strēlniekiem, skautismu.
Baigā gada upuru vidū viens no pirmajiem minams K.Goppers, ar kuru kā ar nesalaužamu komunisma pretinieku un seno ienaidnieku okupanti nežēlīgi izrēķinājās, apcietinot jau 1940. gada 30. septembrī un pēc pārciestām mocībām Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 25. martā noslepkavojot. Slepeni aprakts Ulbrokas mežā masu kapā. 1944. gada maijā pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, bet viņa sirds – Trikātas kapos. Par varonību Pirmajā pasaules, Latvijas atbrīvošanās karā, nopelniem Tēvzemes labā un jaunatnes audzināšanas darbā saņēmis daudz apbalvojumu: cariskās Krievijas Svētā Jura zobenu, Sv.Jura III un IV šķiras, Sv.Vladimira 3. un 4. šķiras, Sv.Staņislava 2. un 3. šķiras, Sv.Annas 2. un 3. šķiras ordeni, Serbijas Karadžordževiču zvaigzni, Čehoslovākijas Kara krustu, Francijas Goda leģiona 3. šķiras, Lietuvas Ģedimina 2. šķiras ordeni, Somijas Baltās Rozes ordeni un Zviedrijas Šķēpa ordeni.
Kā augstākais apbalvojums ir saņemtie 2. un 3. šķiras Lāčplēša Kara ordeņi. Latvija ir apbalvojusi Balto ģenerāli arī ar 2. un 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, skautu Baltās Lilijas un Pelēkā Vilka ordeņiem un pateicības zīmi «Svastika».
Neatkarīgās Latvijas laikā ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, bija plaši pazīstams, visas tautas un jaunatnes dziļi iemīļots. Viņa piemiņu šodien godina arī lielais krusts Tīrelī, kur 1916. gadā toreiz pulkveža K.Goppera vadītais 7. Bauskas strēlnieku pulks pirmais ielauzās vācu aizsardzības līnijā līdz ar citiem 2. brigādes pulkiem, izdarot nozīmīgu frontes pārrāvumu, kam sekoja vācu Ložmetējkalna ieņemšana un Lielupes forsēšana pie Kalnciema.
Līdzīgi pulkvedim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, O.Kalpakam ģenerālis K.Goppers kļuvis par tautas varoni un līdzīgi pulkvedim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, F.Briedim – arī par tautas mocekli. Vai nebūtu beidzot pienācis laiks jaunajai pašvaldībai godināt viņa atceri, nosaucot kādu no pilsētas ielām pulkveža K.Goppera vārdā?
