Ievērojot pandēmijas laika ierobežojumus, svētdien Kārļa Ulmaņa dzimtajās Dobeles novada Bērzes pagasta Pikšās pulcējās ļaudis. Tur ierasti tika atzīmēta valstsvīra Kārļa Ulmaņa 144. jubileja.
Atceras Pikšu māju atjaunošanu
Atklājot pasākumu, Pikšu muzeja vadītāja Ilga Ķipsne teic, ka jubilejas atzīmēšana rit jau vairākas nedēļas. Iepriekš no Latvijas malu malām esot sabraukuši simt mazpulcēni. Par viņu viesošanos muzeja pagalmā liecināja jau tradicionālā ziedu un augļu kompozīcija. Pikšās ciemojušies arī trīssimt Dobeles novada pirmklasnieki. 5. septembra jubilejas sarīkojumā bija ieradušies galvenokārt vecāki ļaudis un uzstājās folkloras kopas “Leimaņi” no Dobeles, “Dimzēns” no Jelgavas, kā arī bērnu folkloras kopa “Knipati” no Ozolniekiem.
Cenšoties novērst drūzmēšanos, jubilejas pasākums tika sadalīts pa vairākām atsevišķām pusstundām. Pirmo atklāja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Edgars Gaigalis. Viņš atcerējās, ka palīdzējis vectēvam Robertam Paplovskim mūrēt Pikšām pamatus. Atjaunotā Pikšu māja tika uzbūvēta 1994. gadā. “Agrāk te bija tukša vieta. Meliorācijā vecās mājas bija nolīdzinātas. Pamatus vectēvs mūrēja no šķeltiem akmeņiem. Es nezinu, vai vectēvs par darbu ņēma samaksu, man tas bija brīvprātīgais darbs,” pusaudža vecumā piedzīvoto atminējās Dobeles novada domes priekšsēdētājs.
Tradicionāli Pikšās tika sveikti LLU Kārļa Ulmaņa goda stipendiāti – ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmas 2. kursa maģistrante Agnese Ločmele, mežzinātņu studiju programmas studente Loreta Zaķe un Tehniskās fakultātes students Aivis Medinieks.
Stāstot par savu profesijas un augstskolas izvēli, vidzemnieks A.Medinieks teic, ka viņu interesē tehnika un ka savulaik LLU Meža fakultātē studējis viņa tēvs. Par nākotnes plāniem Aivis saka: “Pavasarī pabeigšu 4. kursu un tad skatīšos, ko tālāk. Pagaidām doma ir dzimtajā pusē Vidzemē taisīt savu zemnieku saimniecību. Nodarbošos ar graudkopību. Zeme nav tik laba, bet cīnīties var.” Aivis ir guvis studiju biedru uzticību kā kursa vecākais, viņš ir arī Jauno zemnieku kluba biedrs un tādējādi papildina zināšanas dažādos mācību semināros. Izmantotas arī ES studentu apmaiņas programmas “Erasmus+” iespējas, lai papildinātu savas prasmes kokapstrādē Itālijā. Piedaloties Kārļa Ulmaņa stipendijas konkursā, A.Medinieks rakstījis pētniecisko darbu par 20. gadsimta 30. gadu lauksaimniecības tehniku Latvijā.
Savukārt Kārļa Ulmaņa stipendiāte Loreta Zaķe, kas nāk no Ķeguma novada un turpina dzimtajā pusē dziedāt korī “Lins”, stipendijas konkursā izstrādāja pētījumu par meža nozares ekonomisko un sociālo nozīmi Latvijā no 1918. līdz 1940. gadam. “Mežam bija liela nozīme lauksaimniecības uzplaukumā, kas notika Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā,” vērtē Loreta. Stipendijas pieteikumā viņa atzīst, ka, veidojot savu pētījumu, ievērojami papildinājusi vēstures zināšanas. Bez vēsturiskām zināšanām nav iespējams izprast un vērtēt mūsdienās notiekošos procesus, secinājusi studente. Loreta ir darbīgi iesaistījusies arī meža nozares studentu biedrībā “Šalkone”, sporto un dejo tautas dejas “Kalvē”. Svinīgajā brīdī Loretu sirsnīgi sveica LLU Veterinārmedicīnas fakultātes students Valters Duks. Abus jauniešus kopā savedušas studijas Jelgavā. Starp sveicējiem bija arī mežzinātņu studiju programmas vadītāja Baiba Jansone, kas pirms gadiem divdesmit pati bija Kārļa Ulmaņa stipendiāte.
Vides un būvzinātņu fakultātes maģistrante A.Ločmele uzsver, ka ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas absolvente. Viņa stipendijas konkursā piedalījās ar pētījumu “Jelgavas pilsētas vēsturiskā ainava un tās elementi. Katoļu un Driksas ielas piemērs”. K.Ulmanis ir cieši saistīts ar Jelgavu, un Agneses pētījumu virziens ir vēlme atdzīvināt Jelgavas vēsturi.
Agnese lepojas, ka zinātnisko darbu rakstīšanas un pētījumu prasmes sākusi apgūt, jau mācoties Spīdolas ģimnāzijā, kur 12. klasē ar atzinību valsts līmenī izstrādājusi skolēnu pētniecisko darbu “Jelgavas rātsnama modelēšana, izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas”. Runājot par Katoļu ielu, Agnese norāda, ka tai, jau sākot no Raiņa ielas, jābūt vienvirziena, tad tā, viņasprāt, kļūtu ērtāka gan gājējiem, gan braucējiem. Agnese domā, ka Driksas ielu no Pasta ielas līdz pat Mītavas tiltam varētu izveidot kā gājēju ielu. Studente spriež, ka atpūta Jelgavā galvenokārt organizēta Pasta salā, taču tai vajadzētu būt arī gājēju ielās pilsētā. Topošā ainavu arhitekte aktualizē Pasta salas koku slikto stāvokli, kas noticis, uzberot zemi. Viņa rosīgi piedalās konferencēs, semināros un plenēros arī citviet Latvijā, ir izstrādājusi priekšlikumu Kuldīgas ielas attīstībai Aizputē. Agnese arī sporto un glezno. Dzimtajā Jelgavā viņa ir apgleznojusi bērnu bibliotēkas “Zinītis” sienas.
LLU rektore Irina Pilvere, sveicot stipendiātus, piezīmēja, ka Kārļa Ulmaņa stipendija ir 31 gadu ilga augstskolas tradīcija un to jau saņēmuši 113 izcili studenti.
Bērzes draudze aicina jubilejas sākt ar dievkalpojumu
Atsevišķā pusstundā pie K.Ulmaņa pieminekļa Bērzes draudzes mācītājs Jānis Tālums un ērģelnieks Dāvis Beitlers pateicās atbalstītājiem par dievnamam ziedotajiem līdzekļiem un aicināja ziedot ērģeļu balkonam. D.Beitlers skaidroja, ka Otrā pasaules kara postā baznīca zaudēja savas ērģeles un līdz šim laikam dievkalpojumos tiek izlīdzēts ar mobilajām elektroniskajām ērģelēm. Tagad šis baznīcas liturģijā tradicionāli svarīgais instruments ir sarūpēts, taču nepieciešams rekonstruēt balkonu, kur to varētu novietot. Mācītājs J.Tālums piebilda, ka dievnamā vēl aizvien ir saglabājies zvans, ko, būdams Valsts prezidenta statusā, dāvinājis K.Ulmanis. Padomju laikos zvanā iekalts uzraksts “Mana tauta, tevi saucu. Tu nāci, palieci modra, augsti sniedzies saulei pretī!”. Abi Bērzes draudzes pārstāvji aicināja K.Ulmaņa jubilejas atceres pasākumos iekļaut arī Bērzes baznīcas un kapu apmeklējumu. Zināms, ka Bērzes kapos vietā, kur prezidents vēlējās būt apglabāts, ir piemineklis. Tur arī viņa dzimšanas dienai tuvākajā svētdienā draudze sanāk uz piemiņas brīdi.
Pikšās bija arī aplūkojamas visas ekspozīcijas un vairākas izstādes. Līdz oktobra beigām muzejā vēl būs Tautas lietišķās mākslas studiju “Līve”, “Valgunde” un “Nākotne” veidotā izstāde “Radīt prieks”, kurā skatāmi krāšņi lakati un jostas, kā arī pončo, grāmatzīmes un citi rokdarbi.
Muzejā zālē, kas atrodas agrākajā Pikšu kūtī, izvietota fotokonkursā “Manas dzimtas mājas un ļaudis” iesūtīto darbu izstāde. Par pašu muzeja ekspozīciju var teikt, ka tā nav piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. K.Ulmanis tajā ir parādīts tikai pozitīvā vadonības gaismā.
Kārļa Ulmaņa stipendija izveidota, lai atbalstītu studentus, kuriem ir labas sekmes studijās, aktīva sabiedriskā darbība un kuri pievērsušies zinātniski pētnieciskā darba izstrādei par K.Ulmaņa dzīves un darbības laiku. Par zināmu priekšrocību stipendijas saņemšanai tiek atzīts tas, ka students ir saistīts ar kādu zemnieku saimniecību.
Stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu, un tās apmērs ir 300 eiro mēnesī.
