Drošību par vienu no būtiskākajiem dzīves faktoriem uzskatījis ne vien slavenais psihologs Abrahams Maslovs, iekļaujot to savā slavenajā vajadzību piramīdā.
Drošību par vienu no būtiskākajiem dzīves faktoriem uzskatījis ne vien slavenais psihologs Abrahams Maslovs, iekļaujot to savā slavenajā vajadzību piramīdā. Būt pasargātam vienmēr un visos laikos bijis svarīgi kā pirmatnējo cilšu akmens cirvju virtuoziem, tā postmodernisma populācijai.
Dzīvojam mūsdienīgu un vismaz šķietami stabilu vērtību apgarotā laikmetā, kad ārējās aizsardzības pilnvaras dotas NATO un starptautiskās koalīcijas automātistiem, bet par valsts iekšējo drošību uzdots rūpēties dažāda aprīkojuma un profesionālisma līmeņa policijas struktūrām. Lai arī Latvija vismaz šķietami veiksmīgi pārcietusi totālā bandītisma pārsātinātos deviņdesmitos gadus, līdz situācijas pilnīgai normalizācijai iekšējās drošības jomā, domājams, vēl gana tāls ceļš ejams.
Dažādu laiku valdību un ministriju līmenī līdz apnikumam skandētas bungādiņām tik tīkamās frāzes, cik svarīgi varai un tās pavalstniekiem, lai tos pret ļaunprāšu nejēdzībām pasargātu iekšlietu struktūru drošais ugunsmūris. Lai cik ironiski tas arī nešķistu, uz samilzušo problēmu vezuma izkustināšanu risināšanas virzienā pacietīgajai tautai nācās gaidīt krietnu desmitgadi, jo šajā jomā vārdu plūdu un tamlīdzīgu sabiedrību uzjautrinošu atrakciju no laika gala bijis krietni vairāk nekā reālu darbu.
Savulaik daudzkārtējais premjers un pārtikas rūpniecības magnāts Andris Šķēle vērienīgas, taču juridiskā ziņā pretrunīgi vērtējamas “superizrādīšanās kampaņas” laikā nekautrējās ne provocēt robežsargus ar kontrabandas alkohola kasti limuzīna bagāžniekā, ne publiski deklarēt, ka nepieciešams “vairāk policistu ielās!”. Tomēr tas viņa vadītajai izpildvarai netraucēja tieši iekšlietas izraudzīties par to jomu, ko atstāt “jaņos”, dalot valsts budžeta pīrāgu. Viņa politiskais domubiedrs Mareks Segliņš, būdams augstākais iekšlietu jomas kūrētājs, nevērsās pēc palīdzības pie sava patrona, bet ar žēlu sejas izteiksmi tālrādē aicināja ziedot līdzekļus teju antisanitāros apstākļos memoriālā muzeja cienīgās, arhaiskās telpās strādājošo likuma sargu vajadzībām. Fotokameru objektīvus tik ļoti mīlošais ministrs Māris Gulbis gan spēra pirmos soļus papildu naudas piešķiršanā, taču vienlaikus izgāzās kā veca sēta, amatpersonai nepiedienīgā veidā izvārtot pa dubļiem dienesta pienākumus pildošu policistu, kurš atļāvās iebilst pret mākoņos sakāpušo smalkā kundziņa augstprātību.
Savukārt atjaunotās Latvijas pirmais premjers un rokmūzikas “sakņu” pārzinātājs Ivars Godmanis, nokļuvis iekšlietu sistēmas pārrauga amatā, sev raksturīgi skaudrajā manierē atklāti atzina, ka valstij, bezizejā nonākušai, neatliek nekas cits, kā pārkāpt likumu. Proti – izskanēja kārtības sargiem nebūt ne patīkamā ministra atzīšanās, ka ne uz kādām likumā paredzētām privilēģijām policistiem nav ko cerēt tā paša jau sen iepazītā līdzekļu trūkuma dēļ. Tātad principā izveidojas absurds apburtais loks – iekšlietu sistēmas darbinieki aizsargā valsti, kas pati ir gatava pārkāpt likumu un, atklāti sakot, nostādīt savus aizstāvjus muļķu lomā. Vai ar to būtu jāsaprot, ka varai jau atkal viss vienalga?
Algu pielikums gan no ministra puses sasolīts, tikai zīmīgi, ka jautājumā par jau it kā atalgojuma palielināšanai piešķirto un darbinieku saņemto līdzekļu daudzumu vērojamas zināmas pretrunas. Tikmēr process rit savu gaitu – no padomju laikiem palikušos policijas autoparka graustus palēnām aizvieto jauni un moderni braucamie, likuma sargu maciņus papildina pa kādam inflācijas pašās saknēs aizlauztam pieclatnieka dižozolam, bet policijas darba profesionāļi, neslēpjot zināmu rūgtumu, raugās labāk apmaksātu darbu virzienā.
Vai ilgi vēl iekšlietu struktūru darbinieki valsts svētkos un citās svinīgās sanākšanās, saņemot apbalvojumus, spēs ar lepnumu sacīt skanīgo frāzi “Gods kalpot Latvijai!”? Vai apziņā kā aizvainojuma atbalss neieperināsies sajūta, ka tik plaši piesauktā kalpošana Latvijai patiesībā ir vergošana gaužām vienaldzīgai un trulai sistēmai? Kā sacītu viens no Latvijas eksprezidentiem – tā ir viela ļoti nopietnām pārdomām..
