Ciemošanās laikā mūsu pusē viesiem dzimusi ideja par sadraudzēšanos ar kādu Sesavas pagasta kolektīvu.
Drūmā rudenīgā pievakarē Sesavas tautas namā viesojās šeit vēl nebijuši viesi no Krievijas – Kirovas tautas folkansamblis «Gorenka». Viņiem pievienojās arī mūsu pilsētas ansamblis «Zvonņica», kas apmeklētājiem sniedza uzmundrinošu koncertu.Vienīgais koncerts ārpus RīgasĪstenojot Jelgavas un Rīgas kultūras entuziastu ideju un līdzdarbojoties Sesavas pagasta padomei, vietējā tautas namā ar vienīgo koncertu ārpus Rīgas uzstājās «Gorenka». Krievu kultūras biedrības aktīvists Jurijs Petrovs izteicās, ka mūsdienu sarežģītajā ekonomiskajā situācijā cieš arī kultūra. Īpaši rajonā jebkurš radošs kultūras pasākums var raisīt lielu interesi, tāpēc uz koncertu bija aicināts ikviens, lai padarītu siltāku šo pelēko laiku. Sesavas tautas namā darbojās arī amatnieku tirdziņš, neliels grāmatu galds, kur varēja iegādāties kalendārus, krievu dzeju, kā arī tūrisma tematikai veltītus un citus iespieddarbus.Pretī 30 gadu jubilejai«Gorenka» darbojas jau gandrīz trīsdesmit gadu. «Februārī svinēsim apaļu jubileju, uz kuru aicināti arī mūsu draugi «Zvonņica»,» atklāj režisors Anatolijs Vaišļa. Viņš stāsta, ka abu kolektīvu draudzība sākusies pirms pāris gadiem Krievu kultūras dienās, bet draudzība ar Latviju – pirms 20 gadiem, kad kolektīvs šeit viesojies un iepazinies ar folkloras grupu «Iļgi».«Gorenkā» dzied deviņas dāmas. «Viņām ir ģimenes, atbildīgs darbs, bet tik un tā regulāri notiek mēģinājumi un koncerti,» atklāj A.Vaišļa. Dziedātājas viesojušās Lietuvā, Austrijā, Ēģiptē, Sanktpēterburgā un arī Latvijā. Vairākkārt iepazinušas Rīgas dzīvi, koncertējušas Daugavpilī, bet Zemgalē līdz šim nav būts. Dāmas atzīst, ka viņām patīk braukāt pa laukiem. Savā viesošanās vizītē mūsu valstī «Gorenka» galvaspilsētā apmeklēja tradicionālo Latvijas pareizticīgo baznīcas rīkoto starptautisko rudens konferenci «Baznīca. Ģimene un skola», dziedātājas devās uz Valgundes pareizticīgo sieviešu klosteri, Pilsrundāli un citur.A.Vaišļa uzsver, ka ansamblis atbraucis no Kirovas (Vjatkas) apgabala – no Raiņa vēsturiskās izsūtījuma vietas. «Arī šis vienojošais fakts ir svarīgs,» tā Vaišļas kungs. Viņš piebilst, ka ciemošanās laikā dzimusi ideja par sadraudzēšanos ar kādu Sesavas pagasta kolektīvu. «Manuprāt, ir labi, ka cilvēki var nedomāt par politiskajām nesaskaņām un apciemot cits citu, kā arī iepazīt citu zemi un tās kultūru.»
