Kādu atceramies LLU rektoru Pēteri Bušmani? Kāds viņš bija saskarsmē ar kolēģiem, studiju biedriem, ģimenes locekļiem?
Kādu atceramies LLU rektoru Pēteri Bušmani? Kāds viņš bija saskarsmē ar kolēģiem, studiju biedriem, ģimenes locekļiem? Uz šiem jautājumiem tagad atbildēs grāmata, kas izdota sērijā “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektori” un kas vakar tika svinīgi atvērta pils Sudraba zālē.
Diemžēl tikai 62 gadus ilga P.Bušmaņa mūžs. Taču tas nodzīvots, iegūstot cieņu un sirsnību. Uz grāmatas atvēršanas svētkiem bija ieradušies P.Bušmaņa kolēģi, ģimenes locekļi un daudzi studiju biedri, ar kuriem kopā viņš sešdesmito gadu pirmajā pusē mācījās toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātē. Kopš 1965. gada P.Bušmaņa zinātnieka un pedagoga dzīve ritējusi savā augstskolā Jelgavā. Sešus gadus viņš vadīja tagadējo Lauku inženieru fakultāti, 1990. gadā iecelts par LLU mācību prorektoru, bet 2002. gada rektora vēlēšanās kļuva par augstskolas vadītāju. Šajā amatā viņš bija līdz aiziešanai mūžībā 2004. gada martā.
Atmiņas par P.Bušmani grāmatā sarakstījuši četrdesmit viņa līdzgaitnieku. Tajā publicētas arī rektora atziņas par dzīvi, kas savulaik ierakstītas televīzijas raidījumā “Personas kods”. Grāmatas atvēršanas svētkos P.Bušmaņa dzīvesdraugs Karmena teica, ka ir ļoti pateicīga visiem, kas strādājuši un palīdzējuši sekmīgi veikt šo darbu. Savukārt profesore Ināra Melgalve, kas piedalījusies izdevuma sastādīšanā, piebilda, ka nav īpaši noteiktas kārtības, kā būtu jāveido sērija par līdzšinējiem augstskolas rektoriem (ieskaitot tagadējo Juri Skujānu, kopā ir 15 rektoru). Gluži neviļus iznācis, ka pēc Kazimira Špoģa (rektors 1976. – 1980. g.), Pāvila Zariņa (rektors 1961. – 1966. g.) un Oļģerta Ozola (rektors 1966. – 1976. g.) nākamais bija P.Bušmanis, kura steidzīgie soļi, kā daudziem liekas, vēl nesen bija dzirdami pilī.
***
Pētera Bušmaņa domugraudi
“To, kura studiju gadi saistījušies ar Jelgavu, visi pazīst kā allaž draudzīgu, smaidīgu, skaļi runājošu un optimistiski noskaņotu.” “Mazbērni – tas ir jauns piepildījums dzīvei. Man viņi ir pieci.” “Domāju, ka par knauzeri vai sīkmanīgu cilvēku, droši vien mani neviens nenosauks. Arī vara nav tā, kas man būtu nozīmīga, bet patīk, ja lietas var labi noorganizēt un sakārtot.
