Tā kā piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, eksperti šajā gadā graudu cenu kāpumu pieļauj tikai nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā.
«Tikai pats lauksaimniecības preču ražotājs var pieņemt lēmumus, ko sēt, kam un par kādu cenu pārdot vai labāk veidot krājumus, tikai pats ražotājs, pamatojoties uz pašreizējo situāciju, var izanalizēt ekonomisko risku saimniecībai, lai, ja nepieciešams, ātri pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem,» Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā prognozē par graudaugu cenām šajā gadā. Eksperti pieļauj, ka nelabvēlīgie laikapstākļi lielākajās graudaugu ražotājvalstīs varētu ļaut mūsu zemnieku izaudzēto labību eksportēt lielākos apjomos un par augstāku cenu. Aug eksporta apjomi un ražasPasaulē 2007./2008. tirdzniecības gadā saražots 1687 miljoni tonnu gaudu, salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības gadu, apjoms audzis par aptuveni sešiem procentiem. No graudu kopražas 36 procenti jeb 609 miljoni tonnu ir kvieši. Arī graudu patēriņam vērojama tendence palielināties – 2007./2008. tirdzniecības gadā tas kāpis par četriem procentiem. 2008./2009. gadā kopraža plānota par sešiem procentiem augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.Lai gan Latvijā 2006./2007. tirdzniecības gadā graudu kopraža bija apmēram par 15 procentiem mazāka nekā 2007./2008. tirdzniecības gadā (1,6 miljoni tonnu), Latvijas graudu ražotāji pēdējos četrus gadus nodrošina valstī nepieciešamo graudu daudzumu un 2007./2008. tirdzniecības gadā to pat pārsniedza par 30 procentiem. Tādējādi radīta iespēja graudus eksportēt uz citām valstīm. Pēc Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātā apkopotās informācijas, no 2008. gada jūlija līdz decembrim Latvija starp visām ES dalībvalstīm bija piektā lielākā kviešu eksportētājvalsts. Kviešus galvenokārt iepirkušas Maroka, Irāna, Alžīra un Apvienotie Arābu Emirāti. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas graudu audzētājiem 2008. gads bija labs, kopraža sasniedza rekordlīmeni – 1,6 miljonus tonnu graudu. Graudaugu vidējā ražība palielinājusies no 29,4 centneriem 2007. gadā līdz 31 centneram 2008. gadā. Laikapstākļi ziemājiem labvēlīgiPērn, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, kviešu raža bija rekordliela un līdz ar to ievērojami kritās iepirkuma cena. Taču 2009. gada sākumā daudzās pasaules valstīs novēroti nelabvēlīgi laika apstākļi. Tā, piemēram, šāgada ražas apdraud vairāki aukstuma viļņi visā Eiropā (īpaši Melnās jūras baseina valstīs, Slovākijā, Vācijā, Francijas ziemeļos) un Ziemeļamerikā, kā arī sausums Argentīnā, Austrālijā, Ķīnā, stipras lietavas un plūdi Austrālijā. Nelabvēlīgie laika apstākļi var ietekmēt 2009. gada graudu, rīsu un citu lauksaimniecības kultūraugu ražu, tāpēc graudu iepirkuma cena, iespējams, atkal palielināsies. Lai gan Latvijā gada sākumā piedzīvojām aukstuma vilni, vērojumi liecina, ka ziemāji būs pārziemojuši diezgan labi.Vienā no lielākajām kviešu eksportētājvalstīm Argentīnā tiek prognozēts, ka 2009. gadā par 43 procentiem samazināsies gan graudu raža, gan (par četriem miljoniem tonnu) eksports no valsts. Ražas zudumi tiek prognozēti arī Ķīnā, kur sausums skāris astoņus galvenos kviešu audzēšanas reģionus. Pieprasījums pēc kviešiem, ticamāk, palielināsies valstīs, kur tradicionāli tiek audzēti rīsi, jo 2009. gadā sliktās ražas (Filipīnās, Austrālijā), kā arī rīsu eksporta aizlieguma dēļ (Indijā, Ēģiptē) tradicionālā graudaugu kultūra tiek aizstāta ar kviešiem.Kā jau iepriekš tika minēts, 2008. gadā Latvijas graudi tika pārdoti vairākām citām pasaules valstīm, viena no tām bija Maroka. Taču šajā gadā tur valda labvēlīgi laikapstākļi, gaidāma laba graudu kopraža, un tas nozīmē, ka importa apjoms šajā valstī varētu samazināties pat par 90 procentiem.Lielākā iepirkuma cena – janvārī Jāņem vērā, ka graudu tirdzniecības gads beidzas 31. jūnijā un pirms tā beigām iepirkuma cena parasti samazinās, jo tirgū parādās graudi no krājumiem. Tomēr jau pašlaik pasaules biržās manāma pircēju interese par nākotnē slēdzamiem līgumiem, jo pagaidām vēl nav iespējams skaidri noteikt, cik liela būs graudu raža, īpaši Dienvidamerikā. Lielākajās graudu biržās Francijā, Lielbritānijā un ASV kviešu cenas prognozes līdz 2009. gada novembrim liecina, ka strauja cenu kāpuma nebūs.Vērtējot situāciju 2009. gada janvāra beigās un februāra sākumā, var teikt, ka kviešu iepirkuma cenas ir stabilas, lai gan joprojām pietiekami mazas (93 lati tonnā). Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos pieprasījums pēc graudiem un to piedāvājums pasaulē ir ļoti mainīgs. Globālajā graudu bilancē šogad piedāvājums būs lielāks nekā pieprasījums, arī ievērojams cenu palielinājums salīdzinājumā ar pašreizējo nav gaidāms, tomēr jāņem vērā iespējamā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekme uz graudu cenu.Pirmais lielais graudu cenu kāpums Latvijā novērots 2007. gada sākumā. Tam par iemeslu bija sliktās ražas Ukrainā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, ASV, Austrālijā, turklāt liela daļa graudu tika izmantota bioenerģijas ražošanai. Arī graudu ražošanas un darbaspēka izmaksas lauksaimniekiem bija divas reizes lielākas nekā 2004. – 2005. gadā. Pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Tirgus veicināšanas centra datiem, pērn pārtikas kviešu cenas salīdzinājumā ar 2007. un 2006. gada janvāri palielinājušās atbilstoši par 70 un 111 procentiem, lopbarības kviešiem – par 42 un 108 procentiem, savukārt lopbarības miežiem – par 32 un 93 procentiem. Toties straujš cenu kritums līdz pat 50 procentiem un vairāk bija vērojams 2008. gada nogalē. Pagājušā gada decembrī lopbarības miežiem Latvijā tika reģistrēta mazākā cena – 55 lati par tonnu jeb 57 procentu kritums salīdzinājumā ar 2007. gada nogali. Savukārt janvārī lopbarības miežus varēja pārdot pat par 90 latiem, bet pārtikas kvieši, kas gada sākumā maksāja vidēji 114 latu tonnā, pašlaik pārdodami par aptuveni simt latiem.Minerālmēsliem jākļūst lētākiemJāpiebilst, ka minerālmēslu ražotāji vienmēr vēro tirgus situāciju graudkopības nozarē – jo lielāka kviešu cena, jo augstākas minerālmēslu cenas. Pēc starptautisku prognožu datiem, pasaulē 2009. gadā samazināsies pieprasījums pēc minerālmēsliem un kritīsies lauksaimnieku pirktspēja, līdz ar to tiek prognozēts, ka salīdzinājumā ar 2008. gadu minerālmēslu cenu samazinājums 2009. gadā varētu būt aptuveni 43 procenti.
