Šosezon no Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Bauskas zemniekiem «Dobeles dzirnavnieks» pārstrādei plāno iepirkt 150 tūkstošus tonnu graudu
Viens no Baltijā lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem «Dobeles dzirnavnieks» septembra beigās klientiem plāno piedāvāt jaunu produktu – no Latvijā audzētiem graudiem ražotus spageti. Uzņēmums, kas pagājušajā gadā nopelnījis 1,2 miljonus latu un šogad attīstībā investējis piecus miljonus, domā par izejvielu jaudu palielināšanu nākotnē.
Pērn kaimiņu pilsētas uzņēmumā pārstrādāti 148,3 tūkstoši tonnu graudu. Pārstrādes apjoms, salīdzinot ar 2011. gadu, audzis par 12,3 tūkstošiem tonnu, liecina dzirnavnieka gada pārskats. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils sarunā ar «Ziņām» atzīst, ka pašlaik jau sagādātas divas trešdaļas no plānotā graudu apjoma, lai arī daļa zemnieku, cerot uz cenu celšanos, graudus pagaidām nepārdod.
Eksportēs cieto graudu miltus
«Pašlaik var droši apgalvot, ka investīcijas pārsniegs gada sākumā plānoto un būs lielākas nekā pieci miljoni latu. Šogad lielākais īstenotais projekts ir spageti ražotne, kas ekspluatācijā nodota jūlijā, un esam sākuši testa ražošanu. Ļoti ceram, ka produkcija veikalu plauktos nonāks septembra beigās. Otrs lielais projekts ir kombinēto dzirnavu izbūve – pašlaik notiek darbi, ko plānojam pabeigt gada beigās. Ar šīm dzirnavām varēs malt cietos kviešus, kas ir galvenā makaronu un spageti izejviela. Baltijā nav daudz cieto kviešu miltu ražotāju, tāpēc šīs izejvielas eksportā saskatām perspektīvu,» par šogad paveikto stāsta uzņēmuma vadītājs.
Pērn, investējot 4,26 miljonus latu, izveidota makaronu ražotne, kas sevi ir attaisnojusi, par to liecina augošie makaronu pārdošanas rezultāti. «Koncentrējamies uz sākto projektu pabeigšanu. Protams, arī tagad ir vairākas idejas un iestrādes. Noteikti būs nepieciešamas investīcijas graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas nodrošināšanai, jo nepieciešamas papildu jaudas uzglabāšanai un pieņemšanai,» nākotnes plānus ieskicē K.Amsils.
Uzsvaru liek uz Dobeli
Vairāk nekā pusi no produkcijas uzņēmums eksportē un tieši tur redz attīstības virzienu. Dzirnavnieka vadītājs neslēpj, ka svarīgs arī vietējais tirgus, taču tajā palielināt pārdošanas apjomus var, tikai piedāvājot jaunus produktus.
«Esam sākuši sadarbību ar Ķīnu, eksportējam arī uz vairākām Eiropas valstīm. Tā sauktajām trešajām valstīm Āzijā un Āfrikā piegādājam izejvielas 40 – 50 kilogramu fasējumā. Piemēram, uz Poliju dienā izbrauc vidēji divas trīs mašīnas ar makaroniem. Tas, ka pārtikas ražošanas lielvalstī spējam pārdot tik lielu apjomu, pierāda, ka varam konkurēt ar savu kvalitāti, lai gan konkurence ir ļoti sīva,» lepojas K.Amsils. Eksportam tiek ražota arī liela daļa lopbarības, kas pie Latvijas tirgotājiem nonāk caur specializētajiem veikaliem.
Tieši eksporta tirgu attīstība bija viens no iemesliem, kāpēc pirms vairākiem gadiem uzņēmums veica rebrendingu un izveidoja jaunu iepakojumu. Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka ārzemniekiem, arī Baltijas valstu līmenī, vārds «dzirnavnieks» ir grūti izrunājams un neraisa asociācijas, tāpēc, mainot zīmolu, uzsvars likts uz Dobeles vārdu un diviem graudiem, dzirnavnieku atstājot otrajā plānā. «Dzirnavnieks tomēr ir pamats, tāpēc atstājām. Taču nosaukumam jābūt pēc iespējas vienkāršākam un pamanāmākam.»
Lai arī rūpnīcas teritorijā atrodas veikals, kurā iegādājama gan pārtikas, gan lopbarības produkcija, uzņēmuma vadītājs skaidro, ka «Dobeles dzirnavnieks» tikai izīrē komersantam telpas. Lai gan iepriekš uzņēmumam bija tirdzniecības bāzes reģionos, secināts, ka tās nav ekonomiski pamatotas, tāpēc slēgtas.
No 400 darbiniekiem līdz 180
Pašlaik uzņēmumā – ražošanā, administrācijā un loģistikā – nodarbināts apmēram 180 darbinieku. Lielāka rotācija ir amatos, kas saistīta ar fizisku darbu: «Tas ir mazāk kvalificēts darbaspēks, un diez vai fasēšana ir katra cilvēka sapņu darbs. Taču arī šajā segmentā Dobelē un novadā esam konkurētspējīgi atalgojuma ziņā. Speciālistu vidū rotācija ir salīdzinoši neliela, jo viņus cenšamies motivēt, lai atalgojums nav iemesls, kādēļ būtu jāmeklē cita darbavieta. Labākajiem darbiniekiem piedāvājam arī izaugsmes iespējas, kas rodas, piemēram, atverot jaunu ražošanas līniju. Vidējais atalgojums uzņēmumā ir 500 latu pirms nodokļu nomaksas.»
Uzņēmums darbiniekiem sedz arī veselības apdrošināšanu un baseina apmeklējumu. Tā kā ražošana notiek visu diennakti, uzņēmuma vadība vadošos speciālistus cenšas atrast Dobelē, lai tehniskas ķibeles gadījumā speciālists varētu to atrisināt pēc iespējas īsākā laikā.
«Pārtikas ražošanā krīze bija nosacīta, jo gadu, pirms valstī sākās krīze, veicām reorganizāciju. Krīzes laikā sākām ieguldīt investīcijas, un tas no šodienas skatpunkta bija ļoti izdevīgs brīdis. Pārtikas nozare vienmēr ir viena no stabilākajām, bet krīzes laiks lika mobilizēties un pārskatīt procesus. Piemēram, pirms pieciem gadiem bija pāri par 400 darbinieku, bet pašā zemākajā punktā – ap 120. Veidojot jaunas ražotnes, esam izauguši līdz 180,» uzņēmuma vadītājs cer, ka valdība spēs vienoties par darbaspēka nodokļu pakāpenisku samazināšanu, kas ļaus kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskā tirgū.
Graudus iepērk no tuvējiem zemniekiem
K.Amsils pārliecināts, ka konkurētspēja augs arī pēc eiro ieviešanas: «Mums kā ražotājam un eksportētājam eiro dod stabilitāti un konkurētspēju. Laikā, kad lats ir stiprs, zaudējam konkurētspēju, jo eksportējam eiro, bet norēķini Latvijā notiek latos.» Lieli izdevumi, pielāgojoties eiro ieviešanai, uzņēmumā nav gaidāmi, jo nestrādājam ar skaidru naudu, darbi saistīti vien ar programmu pielāgošanu un iekšējo informēšanu par rēķinu un algu pārrēķināšanu.
Par vienu no plusiem «Dobeles dzirnavnieks» uzskata arī savu ģeogrāfisko stāvokli, jo uzņēmums atrodas «lauka vidū». «90 procentus izejvielu pērkam no Latvijas zemniekiem Jelgavas, Dobeles, Tukuma, Bauskas apkārtnē. 70 – 80 kilometru rādiusā varam sagādāt izejvielas. Protams, ja bija sliktāki laikapstākļi, daļu ievedām arī no kaimiņiem, taču negribam, lai Latvijas zemniekiem graudus vajadzētu eksportēt, tāpēc radām pievienoto vērtību,» K.Amsils priecājas, ka šogad graudu kvalitāte ir laba, visi rādītāji atbilst pārtikas graudu prasībām.
Cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir kritušas, taču, tā kā pirms tam bija palielinājušās, uzņēmuma vadītājs vērtē, ka tās «ir labas un vidēji labas». Iespējams, graudu cenu ietekmē gada beigās klienti veikalos varēs iegādāties arī lētāku «Dobeles dzirnavnieka» produkciju. «Zemnieku sapnis noteikti ir, lai katrs gads ir tāds kā pērn, kad izpildījās abi nosacījumi – pasaulē ir neraža, bet Baltijā – rekordražas. Tāpēc šogad viņiem ir emocionāli grūtāk pārdot graudus lētāk un daļa vēl nogaida, cerot uz augstākām cenām. Vai tā tiešām būs, neviens nevar paredzēt, taču prognozes rāda, ka šogad pasaulē graudu raža ir laba,» K.Amsils informē, ka šajā sezonā plānots pieņemt 150 tūkstošus tonnu graudu, pašlaik piegādāts 100 000 tonnu.
Jāpiebilst, ka uzņēmums Dobeles nomalē apsaimnieko apmēram deviņus hektārus, ražotnes teritorijā ir vairāki dzelzceļa pievadi. Pašlaik tiek ražoti vairāk nekā 50 dažādi pārtikas produkti. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 62,3 miljoni latu, kas ir par 5,4 miljoniem latu vairāk nekā vēl pirms gada, gūta 1,2 miljonu latu peļņa. ◆
