Aplūkojot daļu pilsētas daudzdzīvokļu māju, Būvinspekcijas speciālisti secinājuši, ka Jelgavas seja ir briesmīga – logiem izmantots dažāds rāmējums, arī lodžijas aizstiklotas pēc katra iemītnieka gaumes –, tādēļ iedzīvotājiem dots gads.
Aplūkojot daļu pilsētas daudzdzīvokļu māju, Būvinspekcijas speciālisti secinājuši, ka Jelgavas seja ir briesmīga – logiem izmantots dažāds rāmējums, arī lodžijas aizstiklotas pēc katra iemītnieka gaumes –, tādēļ iedzīvotājiem dots gads, lai saskaņotu fasādes izmaiņas, taču to nevar darīt individuāli, pārbūve jāveic visai ēkai pēc vienotas koncepcijas.
“Ziņu” redakcijā vērsušies vairāki satraukti jelgavnieki, kas pauduši neizpratni par sāktajām “raganu medībām” – līdz šim neviens par logu rāmējumu, krāsu un lodžiju aizstiklošanu nav licies ne zinis, bet pēkšņi būvinspektori, apelējot pie Būvniecības likumā noteiktajām normām, pieprasījuši saskaņot pat lodžijas dēlīšu krāsu. Jelgavas Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina “Ziņām” skaidro, ka līdz šim nepietiekamo resursu dēļ kontrole šajā jomā nav veikta, taču tagad Būvinspekcijā štati ir nokomplektēti, tādēļ iespējams pievērsties citām lietām, ne tikai izsniegt būvatļaujas.
“Gribas, lai pilsēta būtu sakārtota un skaista, bet tepat pretī Domei redzams, ka katrs mājas logs savā krāsā un tas neizskatās labi,” tā Būvinspekcijas vadītāja.
Pašlaik būvinspektori nevienu par pārkāptajiem noteikumiem negrasoties sodīt, tiekot dots gads, lai nepilnības novērstu. Kā optimālākais variants ieteikts izstrādāt mājai vienotu risinājumu gan logu rāmējumam un krāsai, gan lodžijām, turklāt tas attieksies uz visām četrām ēkas fasādēm.
Ja mājas iedzīvotāji nenonākšot pie vienota risinājuma, stiklotās lodžijas nāksies novākt, taču, kā uzsver būvinspektori, vairāku māju vecākie jau strādā pie skiču radīšanas, lai panāktu ēkai vienotu stilu.
Jelgavniece Konstantīna, maigi sakot, ir neapmierināta, ka viņai būs jānojauc aizstiklotā lodžija.
“Pirms septiņiem gadiem, jau būdama pensionāre, es ieguldīju tajā vairākus simtus latu. Tolaik nebija nekādas informācijas, ka to nepieciešams saskaņot, arī mājas vecākais neko neteica. Kas man tagad atmaksās iztērētos līdzekļus?” pamatoti jautāt sirmgalve. Tieši papildu izdevumi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji satraukti par būvinspektoru aktīvo “pilsētas izdaiļošanas” darbību. Tādēļ atsevišķu māju iemītnieki apsver iespēju vērsties pašvaldībā, aicinot arī to ar līdzfinansējumu iesaistīties daudzdzīvokļu ēku fasāžu sakārtošanā.
Vietā piebilst, ka sods par būvnormatīvu pārkāpšanu attiecībā uz nesaskaņotām izmaiņām fasādē, ir no 50 līdz 500 latiem. Tiesa, pašvaldības darbinieki sola, ka vēl neviens sodīts netiks, tas būs tikai tajā gadījumā, ja iedzīvotāji ļaunprātīgi ignorēs likumu.
Dažādu jomu speciālistiem nav vienprātības, kas ir labāk – aizstiklota vai vaļēja lodžija. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers pārliecināts, ka no ugunsdrošības viedokļa aizstiklota lodžija ir drošāka – neviens nevar iemest degošu cigareti vai kādu citu liesmojošu priekšmetu, savukārt ugunsgrēka gadījumā nekādu būtisku atšķirību, lai izkļūtu no telpas, nav, ir vienalga, izsist vienu vai vairākus logus. Savukārt būvspeciālists, kurš vēlējās palikt anonīms, secina, ka aizstiklotas lodžijas traucē dabīgajai gaisa apmaiņai un dzīvoklī var sākt pelēt sienas. “Ir firmas, kas veido speciālu ventilāciju logos, tomēr tā tik un tā nespēj nodrošināt pietiekamu gaisa cirkulāciju,” piebilst būvnieks.
