Seniori priecājas, ka Valsts kontrole revidēs arī pensiju sistēmu.
«Parasti aicinām pārstāvjus no Labklājības vai Veselības ministrijas, kuri atnāk un pasaka, ka naudas mums ir tik, cik ir, bet šoreiz mēs uzaicinājām valsts kontrolieri, kas labāk par visiem zina, vai mums tā nauda ir vai nav un kur tā pazūd, ja pensionāriem paliek tik maz,» atklājot Jelgavas Pensionāru biedrības pilnsapulci un solot pensionāru atbalstu Valsts kontroles darbā, sacīja biedrības valdes loceklis Jānis Felsbergs. Sapulcē pilsētas seniori tikās ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, Valsts kontroles padomes locekļiem Ingu Vāravu un Aivaru Ērgli, un jau tradicionāli gada nogalē pie Jelgavas pensionāriem viesojās Jelgavas Domes deputāte Rita Vectirāne.
Vēlas sabiedrības atbalstu
Informējot par Valsts kontroles (VK) darbu, E.Krūmiņa norādīja, ka iestāde ir kā «sargsuns, kas darbojas sabiedrības interesēs, lai izpildvara nevarētu mierīgi dzīvot». Viņa norāda, ka VK par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijās vienmēr informē sabiedrību pat tajos gadījumos, kad izskan lūgumi to nedarīt. Valsts kontroliere ir neapmierināta, ka publiskajā sektorā neiestājas atbildība par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un šie līdzekļi tiek piedzīti tikai retos gadījumos, kamēr privātajā sektorā vainīgie tiek sodīti. Tāpēc VK ne tikai informē par nelikumībām prokuratūru, bet arī pārsūdz tās lēmumus, cīnoties, lai atbildība iestātos.
VK sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz – ja ir izšķērdēti publiskā sektora līdzekļi un prokuratūra nolēmusi no atbildīgās amatpersonas tos nepiedzīt, to darīs pati VK. «Tas liks padomāt atbildīgajām amatpersonām, jo izšķērdētie līdzekļi tiks piedzīti no konkrētās personas, nevis no iestādes. Personīgais maciņš ir tas, kas motivēs visvairāk,» tā E.Krūmiņa. Papildus atbildības stiprināšanai VK aizvien vairāk tiek domāts par to, kā palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus valsts budžetā. «Gribam, lai katrs eiro, kas ieguldīts Valsts kontroles budžetā, nestu pieckāršu efektu – pieckārši samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus,» skaidro E.Krūmiņa.
Kā norāda kontroliere, ieņēmumus kavē valstī pastāvošā melnā ekonomika, turklāt lielas problēmas ir ar nodokļu parādu iekasēšanu. Nodokļu parādi sasnieguši jau 1,4 miljardus eiro, no tiem vairāk nekā 80 procentu veido nepiedzenamie parādi. Tie veidojas uzņēmumiem, kas ir tuvu maksātnespējai, tomēr joprojām tiek sodīti, piemēram, ar kavējuma naudu. Savukārt izdevumu ziņā pastāv gadījumi, kad valsts pārvaldē nauda tiek tērēta nelietderīgi, arī pārkāpjot likumu.
E.Krūmiņa aicina sabiedrību iesaistīties un informēt par iespējamām nelikumībām, jo VK revidentu skaits ir ierobežots – tie ir 120 cilvēku –, turpretī pārbaudāmo objektu daudzums mērāms tūkstošos. Saņemtie ziņojumi par līdzekļu nelietderīgu izmantošanu vienmēr tiek fiksēti, taču iedzīvotāji tiek aicināti būt saprotošiem, ka ierobežotā darbinieku skaita dēļ uzreiz pārbaudes veikt nav iespējams.
Nauda jāmeklē pamatizdevumos, nevis nodokļos
Tikšanās reizē daudz tika runāts par finansējumu veselības nozarē, tai skaitā uzmanību veltot e-veselības programmai, kurā ieguldīti 11,3 miljoni eiro ES fondu līdzekļu. E.Krūmiņa norāda, ka Latvijā ar informācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu ir problēmas vairāku iemeslu dēļ. Projektu izstrādē piesaistīti nepietiekami augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju speciālisti, darbā nav pēctecības ierēdņu mainības dēļ, turklāt konkrētajā gadījumā projekta pasūtītājam jau sākumā nav bijis skaidrs, kādam jābūt rezultātam. Arī I.Vārava uzsver – ja e-veselības sistēma nesāks darboties nākamā gada sākumā, tad pastāv liels risks, ka miljoni būs jāatmaksā, naudu ņemot no valsts budžeta. «Tas situāciju veselības aprūpē noteikti neuzlabos, jācer, ka arī nepasliktinās,» tā I.Vārava.
Valsts kontroliere arī informēja, ka ir sākta ambulatorās veselības aprūpes sistēmas revīzija, kurā tiks izvērtēts, kā tiek sadalīti līdzekļi ģimenes ārstiem un kā tālāk izlietoti, bet no nākamā gada kontrolieri pievērsīsies pensiju sistēmai. Šāds paziņojums izpelnījās klātesošo pensionāru aplausus.
VK sākusi pārbaudīt arī valsts budžeta bāzi. Konstatēts, ka gadu no gada nauda tiek tērēta mērķiem, kas nav lietderīgi. Tā, piemēram, dzērājšoferiem atņemtās automašīnas tiek nodotas glabāšanā valstij, kamēr vadītāji nav samaksājuši sodu par braukšanu dzērumā un arī transportlīdzekļa glabāšanas izmaksas. E.Krūmiņa norāda, ka valstij nesamaksātais parāds jau sasniedzis trīs miljonus eiro, tāpēc sistēmas funkcionēšana būtu jāpārvērtē. «Jāpārskata visi pamatizdevumi. Ir pēdējais laiks to darīt, jo pašlaik resursi tiek meklēti tikai nodokļu politikā,» tā E.Krūmiņa, kura rosina samazināt institūciju finansējumu, ja tās savu darbu neveic pilnvērtīgi. Jāpiebilst, ka valsts pārvaldē institūciju budžeta bāzes pārskatīšanai ir milzīga pretestība.
Grib paaugstināt ienākumu slieksni un braukt autobusā
Pēc tikšanās ar valsts kontrolieri uz sarunu tika aicināta deputāte R.Vectirāne, ar kuru pensionāri pārrunāja veselības un sociālos jautājumus. Deputāte ziņoja, ka februārī, turpinot šā gada veselības mēnesī padarīto, sāksies pasākumu cikls, lai katru jau no bērna kājas iemācītu rūpēties par savu veselību.
Tāpat nākamajā gadā no pilsētas budžeta plānots sniegt papildu atbalstu pensionāriem. Pirms mēneša biedrība lūdza pašvaldību pensiju indeksācijas rezultātā paaugstināt slieksni, kas ļautu ģimenēm, kurās nav nevienas darbspējas vecuma personas, un atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem iegūt lielāku pabalstu, kas palīdzētu segt izdevumus par dzīvokli un medikamentiem. Lai gan nākamā gada budžets vēl nav pieņemts, tā projektā ir iestrādāts biedrības lūgums, paaugstinot ienākumu slieksni attiecīgi no 228 uz 232 un no 257 uz 261 eiro. Arī prieku par šo jaunumu pensionāri pauda aplausiem.
Pilsētas seniori tāpat lūguši pašvaldību līdzfinansēt vēl četrus braucienus sabiedriskajā transportā klāt jau pašreizējiem 16 mēnesī. R.Vectirāne gan bažījās, vai nākamā gada budžets ļaus izpildīt abus lūgumus, jo katrs prasītu aptuveni 40 tūkstošus eiro, tādēļ taujāja, kurš būtu prioritārs. Domas dalījās, virsroku gūstot vēlmei biežāk braukt autobusā. J.Felsbergs un kādreizējā biedrības vadītāja Marija Kolneja gan aicināja pensionārus būt solidāriem un padomāt par tiem, kam klājas grūtāk. «Ja jūs atsakāties no četriem braucieniem, jūs zaudējat divus eiro, bet tie, kam jāpalīdz samaksāt par dzīvokli, zaudēs divus simtus. Tad kas ir vērtīgāk – tie divi eiro katram no mums vai divi simti tiem dažiem, kas ir bezizejā? Tās ir nesalīdzināmas lietas!» uz pārdomām mudināja M.Kolneja. Noslēgumā R.Vectirāne uzteica senioru iesaistīšanos mūžizglītībā un datorprasmju apguvē, kā arī projektā «Ģimenes asistenti Jelgavā».
Pieprasīs veselības sistēmas izvērtējumu
Beidzoties diskusijām, Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Brigita Baškevica klātesošos iepazīstināja ar gada laikā paveikto – daudzo notikumu vidū nosvinēta biedrības desmitā jubileja, uzsākts ģimenes asistentu projekts, braukts ekskursijās un pieredzēts biedrības telpu remonts.
Par atdevi biedrības ikdienas darbos paldies tika teikts vairākiem tās biedriem. Augstāko apbalvojumu Goda zīmi no vadītājas B.Baškevicas rokām saņēma valdes locekle Māra Gutpelca. Savukārt Romāns Leja, Valija Rita Brinkus, Vija Kalēja, Irēna Skrebele un Valija Dzendoleto saņēma Mūža biedru titulu, kas atbrīvo no biedra naudas maksāšanas. Par sistemātisku palīdzību pateicība izteikta arī Brigitai Priedeslaipai, M.Kolnejai, Daigai Brīdagai un biedrības «sargeņģelim» J.Felsbergam, kurš jebkurā brīdī gatavs palīdzēt saimnieciskās lietās, jo bez vīrieša palīdzības 369 pensionāru kuplajā biedrībā, kuras sastāvā lielākoties ir dāmas, nekādi neiztikt. Savukārt M.Kolneja par vairāku gadu garumā ieguldīto lielo enerģiju biedrības darbībā paldies teica B.Baškevicai.
Sapulces noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kas iepriekš izstrādāta pensionāru tiesību aizsardzības grupā. Rezolūcijas saturs ir visai drūms, un tajā iztirzātas gan pensionāru zemās pensijas un nevienlīdzība, gan iedzīvotāju nāves gadījumi, kas rodas līdzekļu trūkuma dēļ ārstniecībai, gan invaliditātes gadījumu pieaugums. Pensionāri arī pieprasa, lai Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija noskaidro, cik pamatota ir veselības nozares nonākšana finanšu trūkumā. Ja situācija valstī neuzlabosies, nepieciešamības gadījumā pensionāri būs gatavi piedalīties referendumā par Saeimas atlaišanu. Rezolūcija nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai, politiskajām partijām un tiesībsargam.
Sanākušos priecēja biedrības ansamblis «Dziedātprieks». Jelgavas Pensionāru biedrības kopsapulces notiek reizi ceturksnī. ◆
