“Mana pamatspecialitāte ir ģimenes ārsts. Nostrādājusi šajā specialitātē kādu laiku, sapratu, ka nepieciešama jaunatklāsme, vajadzība pēc kā jauna. Radās vēlme vēlreiz iejusties rezidenta ādā, iegūt jaunas zināšanas un prasmes no labākajiem skolotājiem,” par savu ārstes profesionālo dzīvi stāsta Samanta Mārtiņa. Pērn viņa pabeidza rezidentūru algoloģijā (sāpju medicīnā) un tagad strādā ne tikai par ģimenes ārsti Jelgavā, bet arī algoloģi Jelgavā un Jūrmalā. Arī iekļaušanās politiskajā partijā “Latvijas Reģionu apvienība”, balotēšanās pašvaldību vēlēšanās viņai saistās ar zināmu izaicinājumu. Tomēr ikdienā viņa sevi redz kā ārsti, nevis politiķi. S.Mārtiņa neplāno pārtraukt darbošanos savā profesijā par labu politikai.
Izturot slodzi pirmajos kursos
“Ģimenes ārsta darba apjoms ir diezgan liels. Vienu dienu nedēļā kā algoloģe darbojos arī Jūrmalas slimnīcā. Strādājot kā ģimenes ārste, saskaros ar dažāda vecuma pacientiem, sākot ar jaundzimušajiem un beidzot ar sirmgalvjiem. Katram ir savas vajadzības. Veselībai un dzīvībai bīstamu situāciju gadījumos nereti nākas konsultēt un ārstēt slimniekus arī pēc darba laika beigām, brīvdienās un reizēm pat naktī,” teic daktere. Atbildības sajūta viņai ir ģimenē audzināta jau kopš mazotnes.
S.Mārtiņa stāsta, ka medicīnas studijas nav bijis vienkāršs viņas dzīves posms. Ārstam ir jāapgūst ļoti liels informācijas apjoms, un īpaši pirmajos studiju gados mācīties nācies arī nakts stundās. “Es esmu no tiem cilvēkiem, kam mācības nepadodas tik viegli – klikšķis, un zini! Mācīšanās process man, šķiet, norit lēnāk, bet tad zināšanas labāk sistematizējas un nosēžas atmiņā paliekoši,” ārste stāsta par savām medicīnas studijām Rīgas Stradiņa universitātē. S.Mārtiņa uzsver, ka medicīnas studentiem māca ne tikai medicīnu, bet arī ārstam piederīgu uzvedību un attieksmi pret pacientiem, ko dēvē par deontoloģiju. Studijas medicīnā nav no vieglākajām, tas ir izaicinājums pašam sev un pārliecība par savām spējām turpmāk dzīvē sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama. Statistika rāda, ka tikai neliela daļa no studētgribošajiem spēj izturēt iestājeksāmenus un arī pirmos kursus Medicīnas fakultātē.
Sākot studijas, S.Mārtiņa vēlējās specializēties ķirurģijā, tomēr mācību gaitā lielāku interesi un gribu darboties raisīja iekšķīgo slimību profils. 2010. gadā, absolvējot universitāti, viņa deva priekšroku ģimenes medicīnai un uzsāka trīs gadu tālākās mācības šajā rezidentūrā. Studiju laikā ģimene izveidojās arī pašai Samantai.
Pēc rezidentūras pabeigšanas pirmā darbavieta jaunajai ārstei bija Iecavas veselības centrā. Vēl pēc diviem gadiem viņai tika piedāvāts ģimenes ārsta darbs dzimtajā Jelgavā.
Savlaicīga diagnoze – sekmīgāka ārstēšana
“Diezgan daudz strādāju ar senioriem un redzu daudzas aprūpes un ārstēšanas nepilnības. Lielākās grūtības sagādā paliatīvo jeb “neizārstējamu” cilvēku aprūpe, jo tā ir laikietilpīga un prasa vairāku speciālistu iesaisti, savstarpējo komunikāciju, sociālā dienesta līdzdalību, lai varētu mazināt slimnieku sūdzības, iespēju robežās pielāgot dzīvesveidu esošiem vai prognozējamiem veselības traucējumiem, tādējādi uzlabot viņu dzīves kvalitāti un psihoemocionālo labklājību kopumā. Attīstītās valstīs šādus slimniekus ārstē un aprūpē paliatīvās aprūpes centros, kur viņi tiek nodrošināti ar nepieciešamajiem medicīnas speciālistiem. Mūsu pilsēta ir pietiekami liela, un šādu pacientu netrūkst arī citu ģimenes ārstu praksēs.
Otra lielākā problēma dakterei S.Mārtiņai šķiet savlaicīga diagnostika un nokļūšana pie nepieciešamā speciālista ikvienam cilvēkam, kuram parādījušies akūti simptomi vai sūdzības. Nereti saslimšanas iznākums ir atkarīgs no laikus veiktā izmeklējuma, uzsāktas ārstēšanas pie speciālistiem. Rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem ir garas. “Ģimenes ārstiem ar daudzām lietām jātiek galā pašiem, un to arī es esmu iemācījusies darīt, taču bieži mums ir nepieciešams padoms un palīdzība no speciālistiem, kam ir padziļinātas zināšanas savās nozarēs,” norāda ārste.
S.Mārtiņa uzsver, ka Jelgavā nav sava reimatologa, trūkst valsts apmaksātu urologu, onkologu un citu ārstu. Maksas konsultanti nav pieejami visiem iedzīvotājiem galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Papildu slogu ārstiem ir radījusi pandēmija.
Par poliklīniku pacientu atsauksmes ir labas
Daktere S.Mārtiņa pozitīvi vērtē Jelgavas pilsētas poliklīnikas attīstību. Vairākus gadus šeit darbojas virsārste Marina Kovaļova. “Redzu, ka tiek aicināti un piesaistīti dažādi speciālisti, kas varētu nodrošināt pacientu vajadzības pēc konsultācijām, kā arī ieviestas jaunas diagnostikas metodes un programmas cilvēkiem ar dažādām saslimšanām. Bieži par poliklīniku saņemam labas atsauksmes no saviem pacientiem,” teic S.Mārtiņa. Viņa pozitīvi vērtē arī ES līdzfinansētos veselības veicināšanas projektus, kas tiek īstenoti Jelgavā. Tie ietver bezmaksas nodarbības nūjošanā, vingrošanā. Atsevišķas nodarbības ir jaunajām māmiņām ar bērniem, senioriem, jauniešiem. “Vienmēr iesaku un motivēju arī savus pacientus iesaistīties. Tā ir lieliska iespēja ikvienam,” vērtē ārste.
Runājot par ārsta pakalpojumu pieejamību, S.Mārtiņa uzsver Jelgavas problēmu – ārstniecībai pielāgotu telpu trūkumu. Jelgavā šim nolūkam atrast brīvas telpas, viņasprāt, ir praktiski neiespējami. Arī pašai ir nācies ar to saskarties. Proti, kritēriji, kuriem jāatbilst, reģistrējot ārstniecības iestādi, ir diezgan sarežģīti un prasa lielus finansiālus ieguldījumus, kādu parasti jauniem ārstiem nav. “Domāju, tas arī ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina jaunu ārstu, tai skaitā speciālistu, piesaisti. Vēlētos, lai pašvaldība veicinātu šīs problēmas risināšanu, tādējādi nodrošinot vietas jauniem speciālistiem,” rosina deputāta amata kandidāte.
Ārste uzsver, ka ciena cilvēkus, ar kuriem ir kopā pašvaldību vēlēšanu sarakstā. Viņa redz viņu aktivitāti, patiesu gribu ko mainīt un uzlabot, vēlmi pašiem piedalīties pozitīvajās pārmaiņās. Daudzējādā ziņā S.Mārtiņas sabiedriskās dzīves redzējums sakrīt ar vēlēšanu listes pirmo numuru Gunāru Kurloviču. “Es gribu būt kopā ar līdzcilvēkiem, kuriem ir tīri nodomi un kas ieklausās manī, mēģina virzīt manu domu pa varas vertikāli,” teic S.Mārtiņa.
Informāciju par pašvaldībā notiekošo jaunā daktere gūst, izmantojot interneta portālus, arī zz.lv, jelgava.lv. Televīzijā laiks tiek pavadīts ģimenes vakaros. Pēdējā izlasītā grāmata ir bestsellers – amerikāņu rakstnieces Dēlijas Ouensas debijas romāns “Kur vēži dzied”, kas šogad iznāca arī latviešu valodā.
Samanta Mārtiņa
■ Dzimusi Jelgavā, augusi Jaunsvirlaukas pagastā.
■ Jau bērnībā zinājusi, ka vēlas kļūt par ārsti.
■ Ģimenes ārste un algoloģe (sāpju ārstēšanas speciāliste)
■ Triju bērnu mamma.
■ Pilsoniski aktīva, politikā iesaistījusies, lai atbalstītu tos, kuri, viņasprāt, ir gatavi uzlabot un veicināt pilsētas izaugsmi, tostarp veselības aprūpē.
Politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”
1. Gunārs Kurlovičs
2. Haralds Laidiņš
3. Lauris Zīverts
4. Atis Jaunzems
5. Samanta Mārtiņa
6. Evija Rubina
7. Mārtiņš Vadzis
8. Aija Neilande
9. Iveta Lokmane-Šabovica
10. Jānis Bacāns
11. Mārtiņš Šabovics
12. Lāsma Stūrmane
13. Diāna Ņikitina
14. Aivis Biķernieks
15. Andis Jurēvics
16. Andris Skripa
17. Ansis Teteris
18. Andris Vereščagins
