«Visi klepo un šķauda. Kas tas par vīrusu, kas plosās Jelgavā? Vai tā nav gripa?» uztraucas jelgavnieki.
«Visi klepo un šķauda. Kas tas par vīrusu, kas plosās Jelgavā? Vai tā nav gripa?» uztraucas jelgavnieki.
Nē, gripa tā vēl nav. Taču paaugstinātā saslimstība ar elpošanas ceļu vīrusu infekcijām mūs brīdina: gripa nav aiz kalniem.
Ar nosaukumu «akūtas respiratoras vīrusu infekcijas» apzīmē lielu grupu infekcijas slimību, kuru izraisītāji ir dažādi vīrusi, bet slimības izpausmes ir līdzīgas – iesnas, apsārtis rīkles gals, sauss, «rejošs» klepus, aizsmakums, nedaudz paaugstināta temperatūra. Parasti slimnieks izveseļojas nedēļas laikā, taču maziem bērniem, novājinātiem un veciem cilvēkiem var parādīties arī baktēriju izraisītas komplikācijas – bronhīts, pneimonija, deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums.
Arī gripa ir akūta respiratora vīrusu infekcija, tikai ar daudz smagāku gaitu – augstu temperatūru, stiprām muskuļu, acu ābolu un galvas sāpēm, sausu, mokošu klepu. Gripa ir vienīgā akūtā respiratorā vīrusu infekcija, pret kuru ir iespējams vakcinēties un tā pasargāt sevi no slimības.
Prognozē, ka šogad gaidāma A tipa vīrusa izraisītā gripa un saslimstība sāksies agri. Katru gadu tiek izstrādāta jauna, gaidāmajam vīrusam atbilstoša gripas vakcīna. Tāpēc jāpotējas katru gadu.
Jelgavas Vides veselības centrs jau ir iegādājies 2000./2001. gada gripas vakcīnu. Visi, kas vēlas potēties, tiek laipni aicināti uz mūsu potēšanas kabinetu Zemgales prospektā 3 katru darbdienu no pulksten 8 līdz 15. Vakcīnas cena – Ls 3,75 un to drīkst potēt, sākot no sešu mēnešu vecuma. Īpaši vakcinācija pret gripu ieteicama cilvēkiem ar hroniskām slimībām, novājinātiem, tiem, kas darbā saskaras ar lielām cilvēku masām – medicīnas iestāžu un aptieku darbiniekiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, pedagogiem, tirgotājiem u.c.
Taču ir arī citas akūtu respiratoru infekcijas slimību profilakses metodes, kas pieejamas visiem un ir pietiekami efektīvas:
– regulāri lietojiet C un A vitamīnus vai tos saturošus augļus un dārzeņus (citronus, papriku, kāpostus, burkānus utt.);
– regulāri lietojiet uzturā sīpolus un ķiplokus;
– vēdiniet telpas, jo biežāk, jo labāk;
– katru dienu mazgājiet telpas;
– bieži mazgājiet rokas;
– auduma kabatlakatiņu vietā lietojiet papīra salvetes;
– izvairieties smēķēt telpās, kur atrodas bērni un veci cilvēki, neatņemiet viņiem iespēju elpot svaigu gaisu;
– bez īpašas vajadzības neapmeklējiet ārstniecības iestādes, aptiekas, masu pasākumus slēgtās telpās;
– nesēdiet istabā, ejiet pastaigāties svaigā gaisā!
Ja tomēr esat saslimis, palieciet kādu dienu mājās, dzeriet daudz silta šķidruma, kam pievienots C vitamīns, siltu pienu ar medu, izsildiet kājas ūdenī, kam pievienots sinepju pulveris, paelpojiet siltus tvaikus ar kumelītēm, mentola vai eikalipta eļļu, bet nesteidzieties lietot antibiotikas, jo tās neiedarbojas uz vīrusiem. Par antibiotiku nepieciešamību komplikāciju vai to draudu gadījumā ļaujiet izlemt savam ārstam.
