Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi precizētus priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Augstskolu likumā», kas nosaka centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanas kārtību, skolēniem stājoties augstskolā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi precizētus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas nosaka centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanas kārtību, skolēniem stājoties augstskolā.
Tie paredz rīkot konkursu studējošo uzņemšanai visās augstāko mācību iestāžu studiju programmās. Konkursā augstskolu un koledžu reflektanti var pamatoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pārbaudījumu saturu un norises kārtību izstrādā IZM, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, to apstiprina Ministru kabinets. Saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem augstskolām nebūs tiesību pieprasīt reflektantiem kārtot iestājpārbaudījumu priekšmetā, kurā viņš licis centralizēto eksāmenu. Pēc izglītības ministres Inas Druvietes domām, likumā augstskolām jāparedz lielākas tiesības pašām lemt par studentu atlasi arī tad, kad, pēc augstākās mācību iestādes uzskatiem, nepieciešamie pārbaudījumi nesakrīt ar vidējā izglītībā apgūtajām jomām vai arī piemērotību studijām nosaka papildu pārbaudījums, piemēram, mākslā, tiesībās, sociālajās zinātnēs, sportā, policijas un aizsardzības studijās vai citās.
Grozījumi Augstskolu likumā kļuvuši nepieciešami arī tāpēc, ka likums it kā paredzējis centralizēto eksāmenu rezultātu noteicošo lomu uzņemšanā, bet studentu, kas iestājās koledžās, augstskolu nepilna laika studijās un izglītības iestādēs, kur ir papildu pārbaudījumi, bija vairāk nekā to reflektantu, kurus uzņēma tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tādu situāciju nevar uzskatīt par taisnīgu, uzskata I.Druviete.
Ministre norāda, ka piedāvātie priekšlikumi atrisina arī vairākus problemātiskus jautājumus, piemēram, reflektantiem, kas vidējo izglītību ieguvuši ārzemēs vai skolu beiguši līdz centralizēto eksāmenu ieviešanai, līdz šim bija jākārto centralizētie eksāmeni.
Iesniegts arī priekšlikums, kas paredz, ka augstskolu akadēmiskajā personālā jābūt noteiktam īpatsvaram pasniedzēju ar doktora zinātnisko grādu. Daudzās Eiropas valstīs šāds rādītājs tiek izmantots. Priekšlikums paredz, ka akadēmijās šajā personālā jābūt vismaz 30 procentiem pasniedzēju ar doktora grādu, pārējās augstskolās – vismaz 20 procentiem. Augstskolu likums jau tagad nosaka – universitātēs vismaz pusei akadēmiskā personāla jābūt doktoriem. Minētā norma stāsies spēkā no nākamā gada janvāra.
I.Druviete uzskata, ka, pieņemot likuma grozījumus, tiks uzlabots augstskolu darbs, kas savukārt sekmēs augstākās izglītības kvalitāti.
