Bērnu hokejs Jelgavā aizsācies tikai pirms pieciem gadiem, kad pašreizējie 3. pamatskolas piektklasnieki tika uzņemti specializētajā hokeja klasē.
Bērnu hokejs Jelgavā aizsācies tikai pirms pieciem gadiem, kad pašreizējie 3. pamatskolas piektklasnieki tika uzņemti specializētajā hokeja klasē. Šogad, startējot valsts čempionātā piecās jauniešu grupās, jelgavniekiem izcils panākums – viena pirmā un divas trešās vietas.
Jelgavas klubs, kas bāzējas sporta kompleksā “Zemgale”, šāgada Latvijas Jaunatnes un bērnu hokeja līgas čempionātā piedalījās piecās vecuma grupās, sākot no 1997. gadā dzimušajiem puikām, līdz 1992. gadā dzimušajiem jauniešiem. Jau pērn 1992. gadā dzimušie savā grupā izcīnīja trešo vietu. Šogad klubam panākumu vēl vairāk – divas trešās un viena pirmā vieta savās vecuma grupās.
Mērķis – virslīgas komanda
Finālspēlēs aizvadītajā sestdienā Liepājā 1997. gadā dzimušie un jaunāki zēni izcīnīja bronzas godalgas. Pie līdzīga panākuma tika arī 1995. gadā dzimušie, kuriem finālturnīra cīņās Ventspilī tika arī tā saucamais “Prezidenta kauss”. Savukārt izcilus panākumus sasniedza “Zemgales” U-11 komanda, kurai šogad zelta medaļas. (Tās viņi vakar saņēma “Arēnā Rīga” pārbaudes hokeja mača starplaikā starp Latvijas un Dānijas izlasēm.) Ne tik veiksmīgi startēja U-14 un U-16 vecuma grupu komandas – attiecīgi 9. un 7. vieta. Tajā pašā laikā, kā uzsver zemgaliešu treneris” Ainārs Bērziņš, sasteigti panākumi ne vienmēr nes augļus nākotnē. Pašlaik galvenais ir uzturēt puikās spēlētgribu un pamazām attīstīt meistarību. “Protams, ceram, ka patlaban ieguldītais darbs dos rezultātus nākotnē un Jelgavai būs sava virslīgā startējoša hokeja komanda,” nākotnes plānus neslēpj sporta kompleksa “Zemgale” direktors Armands Ozollapa.
Pieredzē pie “lielajiem”
Interesanti, ka jau tagad vairāki 1992. un 1993. gadā dzimušie jaunie hokejisti regulāri spēlē Jelgavas pilsētas amatieru komandās. Treneri uzsver, ka tā viņi gūst vērtīgu pieredzi, spēlējot kopā ar vīriem. Protams, slodze spēlēs ir pamatīga, ne vienmēr iespējams izvairīties no saķeršanās ar lielāku “masu”, tomēr ieguvumu ir ievērojami vairāk. Tostarp tas palīdz jaunajiem celt pašapziņu, jo viņi teju vai katrā spēlē “lielo” komandās pamanās iesist vārtos kādu ripu.
Vētrainais sākums
Jelgavas 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis atceras, ka sākums, dibinot specializētās klases, bijis gana interesants. Līdzīga doma rosījusies vairāku skolu vadības galvās. Ideju pamatā bijusi tikko uzceltā hokeja halle Pārlielupē. Kā stāsta J.Skrupskis, “bija grēks neizmantot šādu izdevību”. Pieredze ar sportiska novirziena klašu veidošanu arī bijusi – specializētā peldēšanas klase jau darbojās piecus gadus. Un tad, sākot jauno mācību gadu, avīzē izsludināta uzņemšana specializētajā hokeja klasē.
Pirmā vecāku sapulce bijusi gana vētraina. Liela daļa pieteikto bērnu vecāku neesot ticējusi, ka gūs finansiālu atbalstu no Jelgavas pašvaldības. “Godīgi sakot, tobrīd skolai vēl nebija piešķirts ne santīms, lai nodrošinātu tādas klases pastāvēšanu, bija tikai vēlēšanās kaut ko darīt,” atceras direktors. Sākoties mācību gadam, pēc pārrunām ar Jelgavas pašvaldības vadību, tika piešķirti nepieciešamie līdzekļi – ledus īrei, transporta apmaksai bērnu vadāšanai uz treniņiem un sacensībām, kā arī hokeja inventāra iegādei.
Patlaban no pašvaldības budžeta tiek saņemti vidēji nedaudz vairāk par trīsdesmit tūkstošiem latu gadā. Tas nav daudz, tomēr sedz nepieciešamākās vajadzības. Hokejs inventāra ziņā nav lētākais sporta veids, piemēram, vārtsarga ekipējums vien maksā ap tūkstoš latu, tāpēc joprojām arī vecākiem daļu hokejistu inventāra jāiegādājas pašiem. Tajā pašā laikā naudas pietiek, lai varētu nodrošināt tos, kuriem rocība to neļauj. “Galvenais – dot iespēju spēlēt visiem, kam ir vēlēšanās,” tāda joprojām ir J.Skrupska pārliecība.
Novērst no nekā nedarīšanas
Sarunās gan ar Jelgavas bērnu hokeja treneriem, gan 3. pamatskolas direktoru noskaidrojas, ka, sākot treniņus, no bērniem sportiskie panākumi uzreiz netiek gaidīti. Drīzāk jārunā par iespēju normāli fiziski attīstīties. “Regulāras fiziskas aktivitātes, kuras galvenokārt interesantas arī bērniem un jauniešiem, spēj aizstāt pārāk lielo aizraušanos ar datoriem. Protams, arī tas ir nepieciešams, tomēr, kā atzinuši speciālisti, daudzreiz tas var beigties kā viena no atkarības formām,” teic J.Skrupskis.
Panākumi iedrošina
Skaidrs, ka pirms pieciem gadiem sāktais bijusi pareiza izvēle, turklāt šogad, startējot piecās vecuma grupās valsts hokeja čempionātā, gūti arī labi sportiskie panākumi. Līdz ar to daudzu vecāku acīs augusi pārliecība, ka skolā viņu bērni gūs normālu fizisku attīstību, nenodarbosies ar muļķībām, un, kas zina, varbūt tas būs sākums startam profesionālajā sportā. Nākamajam mācību gadam hokeja klasē pieteikti sešpadsmit bērnu. Pieņemt arī lielāku audzēkņu skaitu nedaudz bremzē tas, ka skolā pietrūkst telpu. Līdz galam vēl arī nav atrisināts jautājums par treniņu un spēļu iespējām pēc tam, kad zēni pāries mācīties uz citām skolām. No pašvaldības saņemts apstiprinājums, ka finansējums bērnu un jauniešu hokejam tiks nodrošināts jebkurā gadījumā.
