Atbilde uz Aigara Stillera rakstu «Vai vēsture atkārtosies?» «Zemgales Ziņu» 03.11.2001. numurā.
Atbilde uz Aigara Stillera rakstu «Vai vēsture atkārtosies?» «Zemgales Ziņu» 03.11.2001. numurā
Raksta «Vai vēsture atkārtosies?» autors nav lietpratējs ne izglītības, ne sporta finansēšanā, tāpēc neoponēšu savam bijušajam skolniekam. Tā kā viņš publikācijā ir sajaucis dažādus jautājumus, mēģināšu izteikt savu viedokli par visiem tajā skartajiem tematiem, kas varētu būt interesanti Jelgavas sabiedrībai.
Mīlestības aleja – kultūras un vēstures piemineklis, kas ir pašvaldības īpašumā un valdījumā un jau vairākus gadus gaida savu īsto saimnieku. Pēc manām domām, talku laiks ir pagājis, ja nu vienīgi dažreiz skolēnus vēstures izzināšanas nolūkā ir vērts uz šo objektu vest lapas grābt vai kādu krūmu cirst. Jau vairākas reizes Jelgavas amatnieku organizācijas ir mudinātas pārņemt šo ar amatnieku darbību un tradīcijām Jelgavā saistīto piemiņas vietu savā īpašumā un apsaimniekošanā, bet atsaucības nav bijis. Tas izdarāms vienkārši – Jelgavas amatniekiem, kas ir apvienoti kādā sabiedriskā amatnieku organizācijā, tiesas ceļā jāatjauno īpašuma pārmantošanas tiesības un ar pašvaldību jākārto jautājums par tā atdošanu. Amatnieki varētu atjaunot arī vēsturisko pūra naudas tradīciju. A.Stillers ir rakstījis par amatniecības vēsturi Jelgavā, bet liekas, ka Jelgavas amatniekiem nav bijusi svarīga vēsturisko tradīciju pārmantošana. Viņiem par paraugu varētu kalpot Jelgavas Latviešu biedrība, kuras biedri prata pirms vairākiem gadiem šo procesu iziet un atguva biedrībai piederošo.
Baltie krusti. Latvija ir daudzo karu atstāto kapu zeme. Baltie krusti ir atzīmes tur, kur tālo notikumu liecinieki mūsdienās mēģināja norādīt par iespējamiem Otrā pasaules kara karavīru mirstīgo atlieku atdusas vietām. Lai neaizmirstu, lai nepostītu. Brāļu kapu komiteja Jelgavā darbojas, un te lieli nopelni ir mūsu novadniekam Aldim Hartmanim. Pateicoties viņam, tiek arī veikts jau nākamais darba posms – tiek pārbaudīts, vai šo balto krustu iezīmētajās vietās tik tiešām atdusas kritušie karavīri. Tur, kur mirstīgās atliekas tiek atrastas, mirušo pīšļi tiek arī pārapbedīti.
Hokejs Jelgavā. Nav vērts spriest, vai mūsu pilsētā vajag vai nevajag hokeju. Tas jau ir. Ļoti šaubos, vai tās bankas darbinieki, kas piešķīra hallei kredītu, ir sporta speciālisti, bet viņi saprata, ka Jelgavā ir pietiekams iedzīvotāju maksātspējas līmenis, lai sporta halle būtu vajadzīga un sevi atpelnītu. Tas, ka pašlaik hallē trenējas topošie hokejisti, daiļslidotāji, notiek vietēja un starptautiska mēroga turnīri, ir labākā atbilde skeptiķiem – vajag.
4. vidusskolā basketbola novirziena nav jau daudzus gadus, un jebkura jauna iniciatīva nevar konkurēt ar to, kā nav. Kambala vai Šneps nekļuva par basketbolistiem tikai tāpēc, ka gāja 4. vidusskolā. Viņus par sportistiem izveidoja sporta skolotāji un treneri, kā arī pašu griba un talants. 4. vidusskolā gan ir cits novirziens, tā ir mūzika pamatskolas klasēs un ar to saistītā kultūra, tradīcijas arī vidusskolā. Basketbols un mūzika nav traucēklis. Bieži skolēni abu šo vērtību apguvi prata apvienot.
Hokeja skola Jelgavā. Vārdu kopa «hokeja skola» nav jāsaprot kā ēka, pareizāk to saprast kā kultūras parādību. Bērnudārzs, skola, hokeja halle, sporta laukums ir vietas, kur apgūst noteiktas prasmes, iemaņas, iegūst zināšanas.
Hokeja skolas veidošanas procesā ir jāsakārto dažādas juridiskas nianses. Bērni, jaunieši jau trenējās, treneri darbojas paredzētajos laikos. Bērni un jaunieši jau kādu bērnudārzu vai skolu apmeklē. Doma ir ļaut savienot abas nodarbes tā, lai racionālāk izmantotu hokeja apguves vajadzībām un izglītībai pieejamos resursus un vienlaicīgi ļautu realizēt arī obligātās izglītības apguves uzdevumus. Tāpēc halles tuvumā tiek meklētas iespējas pakāpeniski veidot grupas, kur bērni būtu kopā izglītības iestādēs, kur nodarbību vai stundu sarakstos varētu tikt iekļauti sporta treniņi arī rīta cēlienā. Lai slēgtu līgumus, gatavotu dažādus nolikumus, nav jābūt sportistam. Tur vajag uzņēmējus, juristus, vadītājus. Sportisti un darboties griboši cilvēki ir.
Vajag ļaut viņiem rosīties. Kad būs noslēgti visi sadarbības līgumi, tad arī redzēsim, vai šie skolēni mācīsies 4. vidusskolā vai kur citur. Gribas, lai mācību un treniņu vietas atrastos pēc iespējas tuvāk. Pašlaik darba kārtībā ir jautājums par tādas grupas izveidi bērnudārzā, un tajā tiks uzņemti gan zēni, gan meitenes, jo līdztekus hokejam ir arī daiļslidošana. Nākamgad vasarā būs aktuāla grupas veidošana pirmajā klasē.
