Tradicionāli Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes rīkotajā mītiņā pie memoriāla Zālītes ielā vakar pulcējās Jelgavas Ebreju biedrības, citu nacionālo nevalstisko organizāciju, vairāku politisko partiju pārstāvji, kā arī citi jelgavnieki. Runātāji vairākkārt pieminēja janvārī aizsaulē aizgājušo Jelgavas Ebreju biedrības pirmo vadītāju Faniju Raģi, kam ir nopelni šīs 1992. gadā atklātās piemiņas vietas izveidē.
Starp mītiņa dalībniekiem bija ebreji, kuriem nav tieša sakara ar pirmskara Jelgavas ebreju kopienu, kas holokausta represijās tika nežēlīgi iznīcināta. 5. vidusskolas skolotājs, pēc tautības ebrejs Josifs Spirts «Ziņām» pastāstīja, ka viņa ģimene Latvijā ieceļoja pēc kara. Arī 1930. gadā dzimušais padomju militārais pensionārs Ļevs Kalačovs, kam ir piešķirts holokaustā cietušās personas statuss, ir dzimis un audzis Krievijā Veļikije Luki pilsētā. Jelgavā viņš ir dienējis un 16 gadus pildījis garnizona štāba priekšnieka pienākumus. «Ziņām» viņš skaidroja, ka šis statuss viņam ticis piešķirts tāpēc, ka 1941. gada jūlijā, frontei tuvojoties, viņa ģimene lopu vagonā tika evakuēta uz Krievijas austrumiem un tādējādi pārcietusi tādas pat ciešanas kā deportētie. «Par savām kara laika bērna ciešanām esmu no Vācijas saņēmis 200 eiro kompensāciju, ko atdevu jaunajiem. Man tādu nevajag, jo saņemu pienācīgu Krievijas pensiju. Svarīgākais, ka esat atnākuši un pieminat traģēdiju,» mītiņā klātesošajiem sacīja Ļ.Kalačovs. Pasākuma noslēgumā pie piemiņas akmens meža ceļa malā gūla ziedi. Tie tika nolikti arī pie piemiņas akmeņiem, kas atrodas apmēram 200 metru dziļāk mežā. Vēsturnieks Andris Tomašūns stāsta, ka saskaņā ar piemiņas vietas iekārtotāju nostāju pirmais akmens cilvēku ērtībai tika novietots tuvāk meža ceļam, kas turpina Zālītes ielu, bet otrs – dziļāk mežā – iezīmē vietu, kur tiešām notika masu slepkavības. Saskaņā ar A.Tomašūna pētījuma datiem Jelgavas nomalē Zālītes ielas galā 1941. gada jūlijā tika nogalināti ap pusotra tūkstoša ebreju. ◆
