Centieni atdarināt «brālīgās» Eiropas valstu praksi visās iespējamajās un neiespējamajās jomās brīžiem atgādina ko līdzīgu ākstībai. Ja, piemēram, lauksaimniecībā attīstītās brālības citadelēs kaut kas no Briseles gaiteņiem nonāks kā «ieteicams», tad Latvijā tas mistiski iegūs neredzamu zīmogu «obligāts». Ja vismaz pusē kontinenta kaut kas būs jau ierasts, mūsu zemē daži ierēdnīši nekavēsies to saukt par «sarežģītu un neiespējamu» (piemēram, diferencētas PVN likmes piemērošana dažādām preču grupām).Patlaban aizejošās valdības izpildījumā idejas līmenī tiek apspriesta iespēja cauro budžeta maisu lāpīt ar jaunu nodokli, ieviešot maksājumu par dzīvojamo platību. Lai arī pagaidām vēl netiek runāts par konkrētiem kritērijiem un procentu likmēm, jautājums numur viens ir pavisam cits – vai tiešām šis ekonomikas lejupslīdes un hipotekāru kredītu atdotnespējas laiks ir piemērotākais brīdis, kad prātot par maksājumu sloga palielināšanu?Teorētiski šī iecere sola dot zināmu pienesumu pašvaldību kasēm, bet dzīvē var izrādīties mazliet citādi – saujiņa maksātspējīgo aprēķināto summu nomaksās, bet ekonomisko ligu skartā sabiedrības daļa papildinās rindas pie sociālo pabalstu izsniegšanas lodziņiem un zupas virtuvēm. Un kur galu galā paliek varenā iecere par mājokļu siltināšanas programmu, kur savu artavu varētu ieguldīt arī padomjlaika «kastīšu» īpašnieki? Vai tiešām to aprīs jauns nodoklis?Izskatās, ka uzkāpšana uz PVN paaugstināšanas grābekļa pietiekami pamācošu punu uz varas pabiezās pieres nav atstājusi. Slavenā nakts balsojuma dēļ vairākās nozarēs piedzīvotais kritums nekādu mācību nav devis. Nu var ķerties pie jauna mieta ar diviem galiem un «likt jaunu bildi iekšā». Un tā – līdz pilnīgi «sausai» valsts kasei…
