Laiku palaikam no dažādām tribīnēm dzirdam vārdus, ka Latvijā joprojām esam pārāk kūtri sākt paši savu biznesu.
Laiku palaikam no dažādām tribīnēm dzirdam vārdus, ka Latvijā joprojām esam pārāk kūtri sākt paši savu biznesu. Kā iemesli tiek minēti neuzņēmība, zināšanu trūkums. Savukārt tie, kas būtu gatavi kļūt par “biznesa haizivīm”, sūdzas par mazo valsts atbalstu viņu centieniem. Jau otro gadu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu vairākas mūsu valsts augstskolas iesaistījušās jauno uzņēmēju sagatavošanas programmā. Nupat LLU Ekonomikas fakultātē (EF) mācības beigusi otrā grupa. Eksperti atzīst, ka lielāko daļu ideju varētu arī sekmīgi ieviest.
Šķiet, ka šodien tiek piedāvāts praktiski viss, ko varam vēlēties. Veikali uz katra stūra, dažādas firmas sniedz ikdienā nepieciešamos pakalpojumus un konsultācijas. Tajā pašā laikā, sastopoties ar situāciju, kad nevaram meklēto dabūt, iedomājamies – kāpēc gan kāds to nepiedāvā, būtu labs bizness. Reti ienāk prātā ideja, ka mēs taču paši varētu sākt šo biznesu.
LIAA sadarbībā ar vairākām valsts augstskolām jau otro gadu organizē biznesa ideju autoru izglītošanu. Kā “Ziņām” skaidro LIAA Zināšanu un inovācijas sistēmu departamenta projektu vadītājs Viesturs Zeps, tas ir pilotprojekts, kas izstrādāts ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā un izveidot jaunus un netradicionālus komercuzņēmumus. Jau pagājušajā gadā sadarbības projektā un mācību programmā bija pieteikušies daudzu LLU fakultāšu vecāko kursu studenti. LLU EF lektore Irēna Baraškina stāsta, ka biznesa ideju autoru izglītošanas pilotprojekts izstrādāts, izmantojot īpašu programmu, ko LIAA iegādājusies no ES konsultantu kompānijas “Assystem”. Viņa gan atzīst, ka ne viss no ārzemnieku piedāvātā bijis izmantojams, daudz nācies piestrādāt arī pašiem.
Galvenais – ideja
“Projekta būtība ir tāda, ka sākumā jaunam cilvēkam ir kāda ideja, kuru realizējot varētu gūt peļņu. Taču viņam trūkst padoma, kā to īstenot, kā sākt uzņēmējdarbību. Pašlaik tam izvēlēts divu nedēļu intensīvu mācību modelis,” skaidro V.Zeps. I.Baraškina savukārt piebilst, ka nav pat nepieciešamas priekšzināšanas ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Divās nedēļās intensīvās nodarbībās ideju autori apgūst grāmatvedības un mārketinga pamatus. Būtiski arī tas, ka viņi gūst jaunus kontaktus, lai īstenotu savu biznesa ideju. Būtu ideāli, ja izdotos piesaistīt finanses savas lietas sākšanai,” uzsver pasniedzēja.
Pērn, kad LIAA un augstskolu kopdarbības projekts tikai sāka darboties, tajā pārsvarā pieteicās jaunieši, kas apgūst ekonomikas disciplīnas. Šogad vairākās Latvijas augstskolās divu nedēļu programmās tika uzņemts simts studentu, no tiem LLU mācības beidza 24.
Nodarbībās varēja apgūt tādas privātā biznesa sākšanai noderīgas lietas kā instrumenti inovatīvo risinājumu attīstībā, biznesa ideju attīstības process un produkta vērtības veidošanās patērētāju uztverē, tirgus segmentēšana, mērķa tirgus noteikšana un pozicionēšana, kā arī mārketinga stratēģija un patērētāja psiholoģijas pamati. Sarakstā tagad iekļautas nodarbības, kas iepazīstina ar jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu privātā biznesa interesēs. Kā atzīst viena no kursu apmeklētājām LLU sociālo zinātņu fakultātes studente Laine Abroskina, svarīgi, ka kursu noslēgumā bijis jāizstrādā reāls sava biznesa attīstības projekts un jāprezentē ekspertiem – uzņēmējiem un iespējamiem investoriem.
Zirgu izjādes, koka logi un jauns žurnāls
Šāgada kursu beidzēju piedāvāto biznesa ideju loks bija ļoti plašs – zirgu veterinārās klīnikas izveide un izjāžu organizēšana, kompleksi servisa pakalpojumi mājsaimniecībām, suvenīri, kokapstrādes darbnīcas, jauna žurnāla izdošana, darba aizsardzības konsultāciju centra izveide un citi. Kopumā ekspertu un potenciālo investoru vērtējumam piedāvāts sešpadsmit biznesa plānu. Kā “Ziņām” atzīst nesen izveidotā LLU biznesa un tehnoloģiju inkubatora “Valdeka” direktors Aigars Laizāns, daži projekti bijuši pārdomāti un izstrādāti tiktāl, ka atliek vien ķerties pie to realizācijas. Piemēram, Veterinārmedicīnas fakultātes maģistrante Anna Dudaļeva Ogres rajonā vēlas izveidot reģionālo zirgu veterinārās aprūpes centru. Lai arī sākotnējie ieguldījumi ir lielāki par miljons latiem, šis projekts guvis ļoti augstu ekspertu vērtējumu un, ticamākais, jau tuvākajā laikā tiks realizēts. Kā veiksmīgs biznesa un tirgus atrašanas piemērs tiek vērtēta ideja Daugavpilī atvērt uzņēmumu, kas sniegtu pakalpojumus grāmatvedībā un darba aizsardzībā. Veiksmīga solās būt Freimaņu – ekonomistes Ilzes un meža fakultātes studenta Viestura – kopīgi veidotā kokapstrādes darbnīca. Viņi vēlas ražot ekskluzīvus logus no augstvērtīgas koksnes.
A.Laizāns uzsver, ka šie ir tikai daži piemēri, kas kopumā parāda – jaunie cilvēki ir ideju pilni. “Mani patīkami pārsteidza viņu dažbrīd nedaudz dullās idejas. Varbūt to apspriešanas laikā kādam šķita, ka eksperti ir pārāk piekasīgi, tomēr jāņem vērā, ka drīz viņiem nāksies stāties to cilvēku priekšā, kas varētu skaistās idejas finansēt,” teic A.Laizāns.
Labs atbalsts tam solās būt jaunais LLU biznesa un tehnoloģiju inkubators, kas, tā direktora vārdiem runājot, centīsies sniegt pirmo palīdzīgo roku jaunu uzņēmumu izveidē. Piemēram, tur par daudz izdevīgāku cenu varēs izīrēt telpas un izmantot sakaru līdzekļus.
