Pārbaudot ziņas, ko par 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru mirstīgo atlieku atrašanu snieguši NBS karavīri un jelgavnieku Salinieku ģimene, vakar Latvijas Kara muzeja speciālisti, arheologs Guntis Zemītis veica uzrādīto četru vietu izpēti.
Pārbaudot ziņas, ko par 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru mirstīgo atlieku atrašanu snieguši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un jelgavnieku Salinieku ģimene, vakar Latvijas Kara muzeja speciālisti, arheologs Guntis Zemītis un daži vēstures entuziasti veica uzrādīto četru vietu izpēti. Pētniekiem izdevās identificēt 5. Zemgales pulka jaunākā unteroficiera Andreja Zaļmeža un četru nezināmu karavīru mirstīgās atliekas.
Pagājušajā ziemā NBS Ložmetējkalna apkārtnē organizēja sacensības orientēšanās sportā un to laikā mežā divus kilometrus no Mangaļiem tika uziets cilvēka galvaskauss. Tas radīja aizdomas, – tur varētu atrasties kāds kapos neapbedīts kritušais karavīrs. Tomēr pētniekiem šajā vietā neizdevās atrast neko vairāk kā vienu muguras skrimsli. Kā secina Kara muzeja Ziemassvētku kauju filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis, iespējams, kritušā karavīra kaulus bija izvazājuši meža zvēri.
Pie vācu vaļņa pārrāvuma vietas, ko iezīmē koka skulptūra “Zobens”, Aizupes pamatskolas 9. klases skolnieks Matīss Salinieks, kura ģimene saimnieko uz netālās zemes, ar metāla detektoru kādreizējā neitrālajā joslā starp divām frontēm bija uzgājis vēl divas metāla sprādzes, kas varēja liecināt, ka tur atrodas karavīru mirstīgās atliekas. Vakar veiktie pētnieku izrakumi to apstiprināja. Izdevās atrast trīs cilvēku kaulus, tostarp galvaskausus, kā arī patronu paliekas un pareizticīgo krustiņu, kas liek domāt – kritušie ir no krievu armijas.
Visvērtīgākais atradums ir 5. Zemgales pulka jaunākā unteroficiera Andreja Zaļmeža mirstīgās atliekas, kuru iespējamo atrašanās vietu arī uzrādīja M.Salinieks. Viņš ar metāla detektoru bija pamanījis kaujas apbalvojumu – Jura medaļu “Par drošsirdību”. Arheologs G.Zemītis “Ziņām” teica: “Šis ir viens no retajiem laimīgajiem gadījumiem, kad cilvēks, kas kauju vietās bija atradis vērtīgu priekšmetu, to neaiznesa uz tirgu, bet nodeva speciālistiem. Pēc medaļas numura noskaidrota kritušā karavīra personība, kas ir unikāli, jo pēc kaujām pagājuši deviņdesmit gadi.”
Matīsa tēvs Armands Salinieks atzīst, ka sadarboties ar Kara muzeja speciālistiem viņam liek ne tikai bijība pret tautas vēsturi, bet arī cieņa pret vecotēvu Matīsu Krūmiņu, kas bija strēlnieks un varonīgi cīnījās Nāves salā.
D.Dedumietis piebilst, ka indentificētās karavīra mirstīgās atliekas tiks pārapbedītas, iespējams, Antiņu brāļu kapos. Izpētes darbi vēl turpināsies.
No vēstures liecībām zināms, ka 1916. gada Ziemassvētku un janvāra kaujās latviešu strēlnieku pulki zaudēja deviņus tūkstošus karavīru.
