Lai pašvaldības nākamgad saņemtu valsts mērķdotācijas, tām projektu pieteikumi jāsagatavo līdz šā gada oktobrim.
Lai pašvaldības nākamgad saņemtu valsts mērķdotācijas, tām projektu pieteikumi jāsagatavo līdz šā gada oktobrim. Turpmāk tie būs jāiesniedz iepriekšējā gada pirmajā mēnesī. Pašvaldības jaunajā kārtībā daudz kas neapmierina. Vietvarām svarīgi, lai atbalstītu ne tikai iesāktos, bet arī jaunus projektus.
“Ziņas” jau vairākkārt rakstīja par Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) vadībā izstrādāto jauno kārtību, kādā piešķiramas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām. Pašlaik izsludināti noteikumi nākamajiem trim gadiem.
Atbalsta piešķiršana paredzēta virknē jomu – valsts finansējums plānots izglītības un kultūras iestāžu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu, ūdensapgādes, ceļu, ielu, kā arī siltumapgādes infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai, kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai.
Pašvaldības iebilst pret mērķdotāciju piešķiršanas kārtību un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav saskaņojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, jo līdzekļi novirzāmi ne tikai sāktiem, bet arī jauniem projektiem. LPS uzskata, ka uzskaitījumā, kādiem mērķiem izlietojami piešķirtie līdzekļi, jāiekļauj gājēju un veloceliņu infrastruktūras attīstība, kā arī feldšeru – vecmāšu punktu, veselības aprūpes centru, ambulanču, doktorātu, slimnīcu infrastruktūras atjaunošana vai attīstība.
LPS iebilst pret paredzēto līdzfinansējuma apmēru un tā noteikšanas kritērijiem, projektu izmaksu dalīšanu attiecināmajās un neattiecināmajās. Tas sarežģītu gan projekta ieviešanas, gan realizācijas un kontroles procesu.
***
Viedokļi
Mudīte Priede, rajona Padomes izpilddirektore:
Visvairāk neapmierina, ka nākamos trīs gadus valsts mērķdotācijas plānots piešķirt tikai jau iesāktajiem projektiem. Kaut neliela daļa līdzekļu jāatvēl investīcijām arī jaunajos projektos.
Ilze Vītola, Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Nav godīgi atbalstīt tikai iesāktos projektus. Ja savā pašvaldībā gribam ko jaunu, vēlamies veicināt attīstību, esam nobremzēti. Sevišķi tas attiecināms uz lauku pašvaldībām, kam nav tik lieli budžeti kā pilsētām. Tas līdzinās diskriminācijai pret lauku pagastiem, kur beidzot kaut ko iecerēts realizēt.
Māris Ainārs, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs:
Valsts mērķdotāciju piešķiršanas kārtībā neesmu līdz galam iedziļinājies. Gatavojamies apgūt lielākus līdzekļus, piesaistot ES struktūrfondu naudu, uzlabot ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmu Ozolniekos. No valsts investīcijas divu trīs miljonu latu apmērā netiek piešķirtas. Gan valsts dotāciju, gan ES finansēto projektu īstenošanu nopietni apgrūtina līmenim atbilstošu būvnieku trūkums. Mērķdotāciju piešķiršanas kārtību vērtēju kā ne visai taisnīgu, vai teritorijas attīstības indekss ir objektīvākais kritērijs, lai noteiktu pašvaldības līdzfinansējuma daļu. To veido virkne kritēriju, tostarp tas, ar kādu atdevi strādā vietējā vara. Vai tāpēc tur, kur lielāks attīstības indekss, jānodrošina lielāks līdzfinansējums? Attālās pašvaldībās, protams, ir citādi, bet tur, kur apstākļi līdzvērtīgi, lielā mērā daudz ko nosaka pašvaldības darbs.
