No šodienas līdz 3. jūnijam Rīgā ar devīzi «Cilvēki ir dažādi, mīlestība ir viena» notiks «Draudzības dienas 2007», kuras rīko apvienība «Mozaīka».
No šodienas līdz 3. jūnijam Rīgā ar devīzi “Cilvēki ir dažādi, mīlestība ir viena” notiks “Draudzības dienas 2007”, kuras rīko apvienība “Mozaīka”. Pirms diviem gadiem seksuālo minoritāšu gājiens izraisīja negatīvu attieksmi, pērn pat tika aizliegts, taču tas pasākuma dalībniekus nepasargāja no uzbrukumiem. Iedzīvotāju aptaujas un pētījumi liecina – iecietība kā vērtība Latvijā nevis nostiprinās, bet samazinās.
Katrs ceturtais noskaņots uz aktīvu politisku rīcību pret homoseksualitāti, 23 procenti labprāt pret to piedalītos demonstrācijā vai piketā, 32 procenti atzīst, ka sabiedrība ir netaisnīga pret gejiem un lesbietēm, bet katrs trešais aptaujātais atbalsta likumu par partnerattiecībām. 31 procents būtu gatavs parakstīties par aicinājumu būt iecietīgiem. Šādus datus atspoguļo pētījumu centra SKDS pērn rīkotā aptauja, kurā atbildes sniedza 1060 respondentu.
“Līdz šim nav bijis iespējams sabiedrību argumentēti informēt par tās problēmām,” uzskata biedrības “Dialogi” pētnieks Viktors Makarovs. “Sorosa fonda – Latvija” atbalstītais projekts ļāvis veikt socioloģisku aptauju, aptverot nozīmīgu respondentu loku. Salīdzinošais pētījums veikts arī šogad. Atšķirīga attieksme ir pret diskrimināciju un aizliegumu konkrētām profesijām – 53 procenti respondentu ir pret diskrimināciju, bet 45 – atbalsta profesionālās izvēles ierobežojumus.
Mērot attieksmi pret homoseksuālismu ar “termometru”, kur atbilde jāatzīmē uz simboliskas temperatūras skalas, pret lesbietēm ir siltāka attieksme nekā pret gejiem. Kopējā “temperatūra” ir neitrāla. Jaunieši ir tolerantāki par gados vecākiem cilvēkiem. 80 procentu sieviešu, bet 60 procentu vīriešu neslēpj nepatiku pret skatu, ja sievietes skūpstās sabiedriskās vietās. “Vairāk nekā puse iedzīvotāju negatīvi uztver jebkuru tuvības izrādīšanu publiski, pat starp vīrieti un sievieti,” komentē V.Makarovs.
67 procenti respondentu secina – cenšoties pievērst uzmanību, geji un lesbietes sabiedrību noskaņo pret sevi.
Totalitārisms baidās no dažādības
“Totalitārisma valoda ir puritānisms, jo tā lielākais drauds ir dažādība. Valsts cenšas kontrolēt visu, arī seksualitāti, un bīstamākais, ja tā apvienojas ar baznīcu kā izdevīgu mehānismu. Garīgā trauksme tikai pastiprina bailes, un situācija kļūst bīstama,” skaidro psihoterapeits Andis Geste.
Sabiedrības attieksmi pret homoseksualitāti viņš salīdzina ar attieksmi pret marsieti – atklātībā tā parādījusies salīdzinoši nesen. Ir iekšēja nepieciešamība veidot jaunu priekšstatu, bet trūkst informācijas, un tas tiek aizpildīts ar stereotipiem. “Jauna viedokļa veidošana ir darbs, ko negribas veikt. Bet palikt pie iepriekšējā arī nav iespējams – tas rada nemieru. Var konstatēt faktu, iepazīt un saprast savu attieksmi, baidīties no visa jaunā, to noliegt un ienīst. Uz to pamatojas ksenofobija un homofobija. Citādo var pat censties iznīcināt, lai likvidētu to kā iemeslu, kas spiež domāt,” scenārijus uzskaita A.Geste. Bailes izrādīties citādam, ko vairo stereotipi un sabiedrības neiecietīgā attieksme, grauj dzīves kvalitāti un veselību – neatkarīgi, vai tas saistīts ar seksualitāti vai citām vērtībām.
Dažādi pētījumi ASV un Eiropā atklāj atšķirīgus datus par homoseksualitātes izplatību, Latvijā tādu vispār nav. 50. gados pirmie pētījumi veikti ASV ar Alfrēda Kinsija iniciatīvu. Tas pieļāva, ka homoseksualitāte varētu būt ne vairāk kā desmit procentiem populācijas. Vēlāk šie skaitļi kritizēti tendenciozās respondentu atlases dēļ – viņi masveidā tika izvēlēti ieslodzījumu vietās. Par krietni ticamākiem skaitļiem tiek uzskatīti viens, trīs procenti.
“Vai skaitlim ir nozīme?” retoriski jautā Juris Lavrikovs, starptautiskās geju un lesbiešu organizācijas “ILGA” pārstāvis. Ja homoseksuālisms nav krimināli sodāms un tas nav klasificēts kā slimība (septiņdesmitos gados tādu lēmumu pieņēma Pasaules veselības organizācija), homoseksuāla cilvēka tiesības pilsoniskā sabiedrībā un tiesiskā valstī nedrīkst tikt ierobežotas. Valsts ir tā, kas iestājas pret diskrimināciju un garantē tiesības izteikties. Situāciju var ilustrēt ar 9. maija notikumiem Rīgā pie Uzvaras pieminekļa – viedokli pauda pretēji noskaņoti grupējumi, taču valsts saglabāja neitrālu attieksmi, palīdzēja izvairīties no konfliktiem. Civilizētā valstī nevar aizliegt kādai grupai paust savu viedokli, ja vien tā nav aizliegta ar likumu.
Homofobija izmaksā dārgi
“Diskusija par iecietību noteikti ir diskusija par vērtībām. Naidā spēj apvienoties pat galēji pretējas organizācijas, bet – vai naids ir vērtība?” rosina domāt psiholoģijas maģistre Jolanta Cihanoviča. “Mēs visi gribam dzīvot drošībā, justies pasargāti uz ielas un mājās. Just labvēlīgu attieksmi. Tas attīsta radošo potenciālu, ceļ dzīves kvalitāti. Savukārt naids šķeļ un ārda. Latvijā cilvēki cits pret citu ir ļoti nežēlīgi, arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļaudis izvēlas pamest šo valsti,” vēro J.Cihanoviča.
Viņa kā vēl vienu totalitārisma seku izpausmi min bailes būt nenormāliem, saasinātu nepieciešamību būt normāliem un piederēt vairākumam. Sociologs Ēriks Dirkheims aplūkojis sabiedrības attīstību no pirmsākumiem, kad izšķirošais bija kopienas viedoklis, līdz individuālismam, kur noteicošais kļūst indivīds. Tad tai jāmeklē cits kopsaucējs, kas mūsdienās varētu būt iecietība pret dažādību, balstīta uz cilvēktiesībām.
Piedāvās plašu programmu
Apvienības “Mozaīka” valdes locekle Vita Brakovska uzsver, ka Draudzības dienu programma ir krietni plašāka – ne tikai gājiens, kas šogad iecerēts, iestājoties par vienlīdzību. Viesnīcā “Reval Hotel Latvija” jau atvērts Sabiedrības informācijas centrs, notiks vairāki informatīvi pasākumi, lai mazinātu sabiedrībā valdošos stereotipus par dažādību un veicinātu iecietību.
Šogad uzmanība pievērsta ģimenei kā priekšnosacījumam, lai nodrošinātu valsts stabilitāti. Šodien notiks seminārs vecākiem un radiniekiem, kas uzzinājuši par sava tuvinieka homoseksuālo orientāciju.
Savukārt rīt būs konference par dažādiem ģimenes modeļiem Latvijā un Eiropā. Tā paredzēta, lai veicinātu diskusiju par dažādu ģimeņu līdzāspastāvēšanu Latvijā. Tiks apskatīts, kādu juridisko aizsardzību valsts nodrošina dažādām ģimenēm – vientuļajiem vecākiem, civillaulībai, vecvecākiem, kas audzina savus mazbērnus, viendzimuma pāriem un tā tālāk. Pēdējais gan pašlaik netiek uzskatīts par līdzvērtīgu tradicionālajam modelim. 1. jūnijā plānoti vairāki semināri, tostarp par diskrimināciju darbavietās un policijas lomu naida noziegumu mazināšanā, par ko informēs Londonas un Stokholmas policijas pārstāvji.
Gan Draudzības dienas, gan dažādu brošūru izdošana notiek ar ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu – grantu shēmu “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
