Gan neatklājot nedz saimniecības nosaukumu, nedz slimības skarto koku skaitu, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) «Ziņām» apstiprina, ka pirms dažiem gadiem pirmoreiz Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē uzietā bīstamā augļu koku un krūmu slimība bakteriālās iedegas nule atklātas arī kādā saimniecībā Vilces pagastā. Komercdārza saimniece notikušo komentēt nevēlas, bet dienestā apliecina – atbilstoši karantīnas pasākumiem kaites skartie koki izzāģēti un sadedzināti.
Jelgavas novadā, kur bakteriālās iedegas valstī pirmoreiz atklāja pirms vairākiem gadiem, karantīnas slimība netika uzieta pēdējos pāris gadus. Šovasar tā atkal parādījusies kādā dārzā Tukuma pusē, bet šonedēļ analīzes apstiprinājušas, ka iedegas skārušas arī kādu komercdārzu Vilces pagastā, «Ziņām» stāsta VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Aija Čonka. «Infekcija skārusi diezgan nopietni, tā ir saimniecība, kur iedegas bijušas jau iepriekš,» viņa atklāj, taču pirms visu analīžu rezultātu izskatīšanas plašāk komentēt invāziju Jelgavas novada pierobežā negrib.
Divdesmit kilometru ap Eleju
Augu aizsardzības speciāliste neslēpj, ka komercdārzā atbilstoši normatīviem visi augļu koki, kam bijušas acīmredzamas slimības pazīmes un kaite apstiprināta, izzāģēti un sadedzināti. «Tomēr šonedēļ noņemti vēl vairāki paraugi citos dārzos, kur radušās aizdomas par bakteriālajām iedegām,» saka A.Čonka. Viņa teic, ka karantīnas slimība varētu būt izplatījusies apmēram divdesmit kilometru pierobežas zonā ap Eleju. Ņemot vērā, ka paraugu testēšanas laiks ir līdz divām nedēļām, to, vai nokaltušie augļu koku zari tiešām būs iedegu skarti, varēs zināt vien septembra pirmajā pusē.
Kā noskaidroja «Ziņas», iedegas atklātas Vilces pagasta zemnieces Daces Drošprātes zemnieku saimniecībā «Akmentiņi», kas apsaimnieko plašu komercdārzu. Kaut arī pati ir Jelgavas novada lauku attīstības konsultante, sarunā ar «Ziņām» viņa sākumā apgalvo, ka tikai pazīst zemniekus, kuru dārzā atklāta slimība, turklāt zinot, ka viņi izlēmuši par notikušo publiski nerunāt. Vēlāk gan D.Drošprāte atzīst, ka bakteriālās iedegas ir pašas dārzā, tomēr saka: «Tā ir personiska lieta, pietiekami traģisks notikums, lai par to nerunātu.»
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par katru iznīcināto ražojošo ābeli vai bumbieri zemniekiem pienākas 48 latu kompensācija. Par tās piešķiršanu lemj valdība, jo, tā kā slimības aktivizēšanās ir ārkārtas pasākums, līdzekļus tādiem gadījumiem nevar ieplānot kārtējā gada budžetā.
Viltīga – var nerādīties gadiem
Saskaņā ar VAAD izplatīto paziņojumu konstatētās bīstamās augu karantīnas slimības bakteriālo iedegu uzliesmojuma dēļ dienests aicina iedzīvotājus slimības aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem, ievērot profilaktiskos pasākumus bakteriālo iedegu ierobežošanai un iegādāties stādāmo materiālu tikai ar augu pasēm.
Kā atgādina dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Jūlija Sebeļeva, slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Tā nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem. Āboli un bumbieri no inficētiem kokiem ir ēdami, tie nav bīstami ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem.
Bakteriālās iedegas ierosinātājs ir baktērijas, un tās īpaši izplatās ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem un putniem. Uz inficētajiem augiem novēro šādus simptomus: koki izskatās kā apdeguši vai sala bojāti, koku miza uzpūšas, plaisā un kļūst brūngansarkana; lapas un augļi kokos nobrūnē, strauji čokurojas un iet bojā, bet nenokrīt; jaunie dzinumi ar visām lapām, sākot no galotnēm, strauji nobrūnē un izliecas āķa formā; mitrā siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums – eksudāts. Bakteriālās iedegas simptomi var būt līdzīgi citu slimību pazīmēm, tāpēc to iespējams noteikt tikai laboratoriski. «Bakteriālās iedegas ir viltīgas, tās gadiem var neparādīties un tad koku iznīcināt, jo baktērijas nosprosto vadaudus un koks neizbēgami aiziet bojā,» skaidro J.Sebeļeva.
Silta un mitra laika parazīts
VAAD rosina, ka stādīšanai jāizvēlas tikai pārbaudīts stādāmais materiāls. Latvijā tiek veiktas pastiprinātas stādaudzētavu un apkārtējo teritoriju pārbaudes, viss bakteriālo iedegu saimniekaugu sugu stādāmais materiāls laboratoriski tiek pārbaudīts, vai tur neslēpjas iedegu slēptā infekcija.
Savukārt A.Čonka mierina, ka līdz ar vēsāka laika iestāšanos gaidāma arī iedegu mazināšanās. «Būtībā iedegu izplatība šogad beidzas, jo tās ir silta un mitra laika parazīts,» skaidro dienesta speciāliste, piebilstot, ka pārbaudes tiks atsāktas atkal nākamajā pavasarī. ◆
