Kopš nedēļas sākuma ir spēkā virkne prasību, kuru mērķis ir mazināt infekcijas izplatību un veicināt vakcinēšanos
Jau vairākas dienas valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 straujās izplatības dēļ. Mērķis ir samazināt izplatību un veicināt vakcinēšanos.
Vakar tika sasniegti jauni griesti – reģistrēti 2236 Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 17 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Būtiskākie ierobežojumi – nevakcinētajiem
Lai samazinātu Covid-19 izplatību, ir ieviesta virkne jaunu ierobežojumu, kas būtiskāk skar tieši nevakcinētas personas.
Nevakcinēti cilvēki drīkstēs apmeklēt tikai pārtikas veikalus un pirmās nepieciešamības tirgotājus – aptiekas, optikas, dzīvnieku barības, higiēnas preču veikalus, preses tirdzniecības, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī degvielas uzpildes stacijas. Turklāt veikalos un tirdzniecības centros jānodala nevakcinēto plūsmas no vakcinētajiem apmeklētājiem.
Kā novēroja “Ziņas”, trešajā dienā pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas ne visi Jelgavas veikali bija paspējuši apmeklētāju plūsmas nodalīt. Lielveikalu pārtikas nodaļās tās nav nodalītas, bet nepārtikas veikaliņi un pakalpojumu sniedzēji nodalīti visai nosacīti. Tajos gan tiek lūgts uzrādīt potēšanās sertifikātu. Kā novērojām, ne visas nevakcinētas personas ir mierā ar šādu kārtību un apkalpojošajam personālam nākas uzklausīt arī dusmīgus iebildumus.
Ierobežojumi nevakcinētajiem liedz arī piedalīties klātienē mācībās augstskolās un koledžās, dzīvot kopmītnēs, kā arī apmeklēt kultūras pasākumus, sporta zāles un klubus un ēdināšanas vietas.
Savukārt vakcinēšanās veicināšanai valdība ir lēmusi, ka līdz 15. novembrim jāpabeidz vakcinācijas kurss valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem. Jau iepriekš lēmumpieņēmēji informēja, ka jāpotējas visiem izglītības, veselības un sociālajā jomā strādājošajiem.
Jau pirmajās dienās pēc rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanas daudzi devās vakcinēties. Kā “Ziņām” atzina Vakcinācijas biroja pārstāve Inga Vasiļjeva – aktivitāte ir ļoti liela.
Rindā stāv darba dēļ
Trešdienas rītā Pārlielupē pie vakcinācijas centra, kas atrodas Zemgales Olimpiskajā centrā, “Ziņas” novēroja divdesmit cilvēku rindu. Lielākā daļa no rindā stāvētājiem bija iepriekš pierakstījušies uz tiem paredzēto laiku. Tomēr daži bija arī tādi, kas ieradušies bez pieraksta. Kāda sieviete ap gadiem trīsdesmit “Ziņām” smaidot paskaidroja, ka vakcinēties agrāk nav nākusi tāpēc, ka darbavietā tas nebija nepieciešams. Tagad apstākļi ir mainījušies. Cita rindā stāvētāja pirms trīs nedēļām bija atnākusi saņemt pirmo poti, un pēc tam trīs nedēļas viņai bijušas “smagas saaukstēšanās pazīmes”. “Ziņas” novēroja, ka rinda uz vakcinēšanos virzās ātrāk, nekā tai nāca klāt cilvēki, kas vēlas saņemt vakcīnu.
Zemgales Olimpiskā centra vakcinācijas punkts par stundu ir pagarinājis darba laiku.
Daļa skolotāju vakcinēties negrib
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza “Ziņas” informēja, ka līdz vakardienai saņemts viens iesniegums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Tomēr situācija ar vakcinēšanas uzsākšanu darbiniekiem, kuriem tā noteikta kā obligāta, ir mainīga. Pašlaik 20 pirmsskolas izglītības iestāžu un 33 skolu pedagogi informējuši, ka neplāno uzsākt vakcināciju. Savukārt astoņi skolotāji ir devušies karantīnā, 15 – izolācijā. Karantīnā atrodas arī 30 Jelgavas skolu klases, 18 skolēniem saņemts pozitīvs testa rezultāts.
No 3,9 līdz 80,4 – vakcinācijas aptvere Jelgavas novadā
No Jelgavas novada apdzīvotajām vietām vakcinācijas aptveres augstākais rādītājs – virs 80 procentiem – ir Vilces pagasta Mūrmuižā. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka Mūrmuižā atrodas sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāle, kur dzīvo ap pusotra simta cilvēku.
Aprūpes centra direktora vietniece Rudīte Kleinberga “Ziņām” paskaidroja, ka centrā vakcinēti 99 procenti iemītnieku. Liela ir arī aprūpes strādājošo aptvere. R.Kleinberga piebilda, ka aprūpes centra iemītnieki vakcināciju pārdzīvoja bez kādām blaknēm, daudzi “Ziedkalnē” dzīvojošie ir arī pārslimojuši Covid-19. Tāpēc var pieņemt, ka kopā ar vakcīnu iegūtā imunitāte ir augsta.
Otrajā vietā vakcinācijas aptverē (60,1 procents) ir Staļģene, kur ļoti aktīvi darbojas ģimenes ārsta Aiņa Dzalba vadītais doktorāts. Trešajā vietā – Ūziņi (58,8 procenti), kur strādā ģimenes ārste Maruta Bērziņa.
Zemākā vakcinācijas aptvere (zem 30 procentiem) ir vairākos Jelgavas novada ciemos – Ūdelēs (20,7 procenti) Glūdas pagastā, Ānē (27,9 procenti) Cenu pagastā un Zizmā (3,9 procenti) Elejas pagastā.
Elejas pagasta pārvaldnieks Ingus Zālītis teic, ka Zizmas negatīvais fenomens nav objektīvs. Zizmā dzīvo ap trīsdesmit četrdesmit cilvēku jeb dažas ģimenes, un tā ir viņu brīva izvēle. Ciema bibliotekāre Dace Rače piebilst, ka pašlaik bibliotēkā nav neviena lasītāja, kas būtu no Zizmas. Ciemats, kur ir dažas daudzdzīvokļu mājas, izveidojās kolhozu laikos, kad tur bija cūku ferma, kas tagad ir nojaukta. Taču vairāki darbinieki un viņu pēcteči tur ir palikuši un dzīvo tālāk.
Mediķi skarbi kritizē ierobežojumus
Ar valdības pieņemtajiem lēmumiem gan nav mierā mediķi, kuri uzskata, ka ierobežojumi ir nepietiekami un nekādā veidā strauji nemazinās inficēšanos un saslimšanu.
“Pašreizējā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus. Ierobežojumiem ir jābūt stingriem, skaidri saprotamiem, tūlītējiem un labi kontrolējamiem. Lēmumu pieņemšana nedrīkst būt novilcināta, tai jābūt operatīvai un konstruktīvai,” teikts Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas kopīgajā paziņojumā.
Viņi norāda, ka jau šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi ir būtiski ierobežoti, kas daudziem liedz saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ja valdības lēmumi netiks mainīti, veselības aprūpes sistēma nespēs sniegt palīdzību arī simtiem ne-Covid-19 pacientu neatliekamās, dzīvību apdraudošās situācijās. “Medicīnas darbinieki jau tagad ir spiesti šķirot pacientus. Tādējādi valdība piespiež ārstus pieņemt lēmumu, kuriem sniegt palīdzību, kuriem ne, kuriem ļaut dzīvot, bet kuriem mirt. Brīdinām, ka ilgtermiņā par to atbildība būs jāuzņemas nevis medicīnas darbiniekiem, bet valdībai un politiķiem,” teikts paziņojumā.
Nevakcinēšanās iemesls – bažas
Galvenais iemesls, kas vēl nevakcinētos cilvēkus attur vakcinēties pret Covid-19, ir “uztraukums par vakcīnu drošību”, liecina sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “Kantar” jaunākais “Covid-19 barometra” mērījums. Kopumā 47 procenti nevakcinēto iedzīvotāju to norādījuši kā attaisnojumu, kāpēc viņi atturas no vakcinācijas. Aptaujā 25 procenti nevakcinēto izteikušies, ka viņiem trūkst informācijas par vakcīnu efektivitāti, bet 19 procentiem respondentu nav uzticības vakcīnu ražotājiem.
