Latviešiem ir sens sakāmvārds – ja izdzen pa durvīm, tad iekāpj pa logu. Runājot līdzībās – ko nevar panākt par naudu, to var panākt par ļoti lielu naudu. Ko nevar vienkārši ar viltu, to var ar īpaši smalku un viltīgu taktiku.
Latviešiem ir sens sakāmvārds – ja izdzen pa durvīm, tad iekāpj pa logu. Runājot līdzībās – ko nevar panākt par naudu, to var panākt par ļoti lielu naudu. Ko nevar vienkārši ar viltu, to var ar īpaši smalku un viltīgu taktiku.
Pirms referenduma par plašu ažiotāžu izraisījušajiem grozījumiem drošības likumos kuluāros tika izteikta ne viena vien prognoze, ka pēc tautas nobalsošanas valdošā koalīcija varētu no jauna papluinīt strīdīgos likumus un rafinētā veidā mēģināt ieviest dzīvē kaut ko no tām iecerēm, ko ar skaļu troksni apturēja bijušās Valsts prezidentes asais veto.
Tagad, kad referendums aizvadīts un no politiķu galvām pilnībā izgājis jaunā valsts līdera inaugurācijas ballē dzertā vīna radītais skurbulis, sākušas akumulēties jaunas runas par ķeršanos klāt minēto likumu mainīšanai. Jāpiebilst, ka izteikumi izskanējuši, neņemot vērā pirms tautas nobalsošanas pārliecinoši paustās vairāku augstas raudzes politiķu vārsmas no sērijas “kļūda tika pieļauta, tagad tā ir labota, un ar to process noslēdzies”.
Pagātnes mācība gan nav bijusi velta un vismaz daļēji ņemta vērā – politiskie aktīvisti teju ne ar pušplēstu vārdu neņemas ielaisties konkrētās runās par jauno grozījumu saturu, lielākoties aprobežojoties vien, piemēram, ar tādām frāzēm kā “pilnvarotas personas [grozījumos] nav minētas”. Doma skaidra – mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka piedzīvotajam “trādirīdim” nesekos centieni panākt, lai pie operatīvās informācijas varētu piekļūt saujiņa īpaši izredzēto. Bez tā paliek vien premjera Aigara Kalvīša izplūdušās vārsmas, ka šoreiz būs jāaprunājas ar visiem, kas “gribēs kaut ko teikt” un Nacionālās drošības komisijas pieredzes “smēlēju” ekskursija uz Vāciju.
Lai arī ir pilnīgi skaidrs, ka jaunie grozījumi, lai nepārkāptu Satversmi, nevar būt identiski jau atceltajiem, šāda mistiska klusēšana nekādu uzticību nevieš. Jo vispārējās noslēpumainības pagaldē joprojām paliek paslēpts arī jautājums, kādēļ gan pēkšņi notikusi šāda paša valdības vadītāja puses nostājas maiņa un ko galu galā drošības likumos ieplānots mainīt šoreiz.
Centieni pēc izlidināšanas pa durvīm (nesenās Valsts prezidentes izpildījumā ar tam sekojošu sabiedrības atbalstu) ielīst pa logu jau pamazām kļūst redzami, tikai konkrēta motivācija vismaz pagaidām ir miglā tīta, un par to var tikai nojaust. Vai netālā nākotnē piedzīvosim vēl vienu masu šovu ar nosaukumu “referendums”, kur kā galvenās politiskā cirka zvaigznes uzstāsies izsmalcinātas likumu pāršķēlēšanas taktikas lielmeistari, bet galma ākstu vieta tiks atvēlēta opozīcijas “zelta rīklēm”? Jāatzīst, izslēgt šādu pavērsienu nav iespējams.
