Pēc ilgāka pārtraukuma Krievija atkal ir atgādinājusi, ka nav atmetusi domu Latvijai pavēlēt, diktēt, kaunināt, melot un kurināt naidu, norādot uz «briesmīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs».
Pašmāju kļūdas un Krievijas propaganda
Pēc ilgāka pārtraukuma Krievija atkal ir atgādinājusi, ka nav atmetusi domu Latvijai pavēlēt, diktēt, kaunināt, melot un kurināt naidu, norādot uz «briesmīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs» un krievvalodīgo iedzīvotāju «apspiešanu». Lai kas arī būtu izprovocējis 3. marta grūstīšanos pie Rīgas domes, pat ja tā nav bijusi Krievijas «spalvainā roka», šā vai tā Krievija ir parādījusi, ka lieliski prot mirklī pamanīt mazāko melnumiņu uz Latvijas tēla miesas un pasniegt to pasaulei kā milzīgu traipu.
Latvijas Ārlietu ministrijai it kā nav ko pārmest tā ir savu iespēju robežās centusies, taču pagalam dīvaina ir bijusi ārlietu ministra Valda Birkava rīcība. Pašās skandāla karstākajās dienās viņš vēsā mierā aizbrauca uz Itāliju, lai lasītu muļķīgas lekcijas par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Tikmēr Krievijas televīzija ar lielu baudu pārraidīja Latvijas viszemākā ranga diplomātu purpināšanu un tālāku izgāšanos (ne tikai Krievijas acīs). Nekāda integrācija ES Latvijai «nespīdēs», ja politiķi un varasvīri ļausies provocēties, neadekvāti atbildēs uz provokācijām un neuzņemsies atbildību kritiskos brīžos.
Briest nākamā kritiskā situācija, jo jau drīz beidzas pēdējie termiņi, pēc kuriem nepilsoņi vairs nevarēs izbraukt no Latvijas pie radiem Austrumos ar savām vecajām padomju laika ārzemju pasēm. LR Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti 650,5 tūkstoši nepilsoņu, no kuriem šobrīd pases saņēmuši tikai 119375. Tieši Ārlietu ministrijai starpvalstu līmenī būtu jārūpējas par to, lai tiktu pagarināti padomju pasu derīguma termiņi. Var noprast, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas varas iestādes, iespējams, nepretotos termiņu pagarinājumam ja vien Latvijas puse uz to rosinātu…
Nepilsoņi vismaz pagaidām nav vainojami, ka nesteidzas ar pasu saņemšanu, jo pie pasu galdiem stāv rindas. Šai problēmai «par godu» 17. martā paredzams jauns mītiņš, par kuru šoreiz gan var cerēt, ka nekādu ekscesu nebūs, jo ir organizācijas, kas uzņēmušās par tā norisi atbildību.
Jauna partija – jauni «kompramati»
Šodien Rīgā Lielajā ģildē notiks Jaunās partijas dibināšanas kongress, un kongresa priekšvakarā klajā nācis savdabīgs «sveiciens no labvēļiem» sacerējums ar nosaukumu «Kas ir Jaunā partija?» «kompramats», kurā apkopotas gandrīz visas baumas un viss sliktais, ko vien par šo nule topošo partiju var pateikt.
Tāda nu ir politiskā cīņa, un tādas ir metodes mēģināt diskreditēt konkurentus ar «šmuci».
Vēstījumā sacīts, ka savulaik firma «Skonto» dibināta par VDK naudu un par tās prezidentu kļuvis VDK kapteinis Guntis Indriksons. Par «Skonto» naudu 90. gadu sākumā uz Norvēģiju devies Ainārs Lešinskis (patiesībā uzvārds skan Leščinskis, M. K.), kas vēlāk mainījis savu uzvārdu uz sievas uzvārdu Šlesers.
Ainārs Šlesers pašlaik ir Jaunās partijas izveides iniciators un firmas «Varner Hakon Invest» pārstāvis Latvijā. Arī tagad Jaunās partijas atbalstītāju rindās esot «interesanta kompānija», un aiz tautā mīlētā Raimonda Paula muguras pie varas raujoties it kā «jaunu un veiksmīgu biznesmeņu grupa», aiz kuras vīdot VDK rēgs.
Šādas un vēl ne tik vien trakas baumas jau kopš rudens klīst pašmāju un emigrācijas latviešu politiskajās aprindās. Nu vienreiz tās sprukušas vaļā, taču jābilst, ka šis «kompramats» ir visai pavājš un ar tādu Jauno partiju «nenorakt». Jaunā partija var «norakt» pati sevi bez «kompramatiem» gadījumā, ja tās programmatiskās nostādnes būs vārgas. Kādas tās būs, taps redzams jau šodien. Ar tukšu lozungošanu un vienu «lokomotīvi» Raimondu Paulu vien 7. Saeimā diezin vai tiks.
«Latvenergo» miljonu zudinātāji grib to privatizēt
Saeimai šonedēļ bija vairākas sāpīgas problēmas, par kurām bieži vien dažādu politisko spēku pārstāvjiem bijuši diametrāli pretēji uzskati. Tika pieņemts lēmums par namīpašuma nodošanu arodbiedrībām, lai gan dažs deputāts (Andrejs Krastiņš) lamāja arodbiedrības par komunisma kadru kalvi un paģērēja namu tām nedot.
Līdztekus likumdošanas darbam Saeimas frakcijas nāca klajā ar neskaitāmiem paziņojumiem un jauniem priekšlikumiem: zīgeristieši Prezidijā iesniedza priekšlikumu, ka derētu pagarināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņu līdz 2003. gada beigām, «reformisti un zaļie» pirmie pasteidzās atgādināt, ka 25. marts ir sēru diena un aicināt tajā nerīkot izklaides pasākumus, «tēvzemiešu» valde uzcepa uzreiz trīs paziņojumus, aicinot uz «kompramatu» kara izbeigšanu, nosodot Krievijas propagandu un apsveicot latviešu karavīrus leģiona dienā.
Trešdien pēc karstām debatēm tika pieņemts lēmums apturēt «Latvenergo» privatizāciju līdz brīdim (maijam), kad parlamentārā izmeklēšanas komisija zudušo «Latvenergo» 3 miljonu lietā būs uzrakstījusi savu galaziņojumu. Deputāti runāja daudz, taču punktu uz «i» uzlika 3 miljonu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļejevs, kas paskaidroja, ka runa nav par privatizācijas apturēšanu, bet gan piebremzēšanu, jo komisijas rīcībā esot nopietna informācija, ka tās pašas personas, kas piedalījušās 3 miljonu zudināšanā, grasās piedalīties arī uzņēmuma privatizācijā.
Trīs miljonu komisijai gan pēdējā laikā diezin ko vairs neveicas tā nāk klajā ar visai pamuļķīgiem paziņojumiem un it kā sensacionāliem atklājumiem. Visu pārspēj pēdējais komisijas gājiens lūgt Ģenerālprokuratūru arestēt ļaunprātīgā dienesta stāvoklī apsūdzētos, bijušos «Latvenergo» vadītājus Edgaru Birkānu un Kārli Purni, jo deputāta Andra Saulīša vēlētāji, lūk, esot informējuši odiozo deputātu, ka abi grasoties bēgt uz ārzemēm.
Neba nu zvans «no augšas», tantes vai kāda deputāta denunciācija būs tā, lai prokurori uzreiz sūtītu pēc apsūdzētajiem vīrus pelēkos svārkos ar rokudzelžiem.
