Kamēr Zemgales zemnieki priecājas par labām un kvalitatīvām graudaugu ražām, lopkopjiem bažas rada labības cenu straujais kāpums, turklāt inflācijas apstākļos tās turpina augt visiem resursiem.
Kamēr Zemgales zemnieki priecājas par labām un kvalitatīvām graudaugu ražām, lopkopjiem bažas rada labības cenu straujais kāpums, turklāt inflācijas apstākļos tās turpina augt visiem resursiem. Lopbarības sadārdzināšanās ražošanu tikai apgrūtina. “Tomēr teikt, ka graudu cenu celšanās varētu apdraudēt citu nozaru pastāvēšanu, ir pārspīlējums. Gluži tāpat kā pārējās jomās, inflācija lopkopjiem liek domāt, kā optimizēt resursus un pārstrukturizēt nozari,” saka lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Zemkopības ministrijas prognoze par šosezon Latvijā izaudzēto graudaugu ražu liecina – pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē sasniegts rekords, jo izaudzēti 1,5 miljoni tonnu labības. Speciālisti to pamato gan ar labajiem laikapstākļiem, gan sējplatības palielināšanos par diviem procentiem salīdzinājumā ar pērno gadu.
Izmēģina jaunu iekārtu
Kā zina teikt kooperatīva “Latraps” Elejas iecirkņa vadītājs Mārtiņš Dauksts, tieši ražības palielināšanās bijis galvenais iemesls jaunas graudu pieņemšanas un apstrādes iekārtas iegādei. Šovasar saņemts apstiprinājums par struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu, jūlijā tika iebetonēti pamati, kā arī sastiprinātas no Zviedrijas atgādātās iekārtas. Lai gan jaunā kalte darbu sāks tikai septembrī, šonedēļ atklāto kompleksu izmēģina, tajā ber un attīra atvestos graudus. Pateicoties siltajam laikam, tie ir sausi (ar 16 – 17 procentu mitrumu) un kaltēt nav nepieciešams. Pēc M.Dauksta teiktā, tas ir pilnībā automatizēts, tikai vienam darbiniekam jāuzmana, vai viss strādā, kā paredzēts.
Līdz trešdienai Elejas iecirknī bija pieņemtas ap 60 tūkstošiem tonnu graudu, tos nemitīgi pilda vagonos un gādā uz pārstrādes uzņēmumu “Rīgas dzirnavnieks”. Daļu arī eksportē.
Kvalitāte laba, cenas kāps
Elejas iecirknī zina stāstīt, ka kopumā vasaras kviešu ražas kvalitāte ir laba – ar augstu proteīnu jeb olbaltumvielu saturu, tomēr dažām šķirnēm esot pārāk zems krišanas skaitlis. Tas nozīmē, ka šos graudus nevar izmantot maizes cepšanai, jo no tiem iegūtie milti sliktāk rūgst. Turpretī labība, kuras krišanas skaitlis pārsniedz 280, pieskaitāma E jeb elites (viskvalitatīvākā) klasei. “Tādu ir daudz,” M.Dauksts teic, ka liela daļa graudu pieskaitāma arī augstākajai klasei. Tādēļ aptuveni 80 procentu no līdz šim novāktās labības ir pārtikas graudi, kas liecina – kopumā ražas kvalitāte šogad augsta, vērtē Latvijas Labības pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.
Par tonnu graudu zemniekiem patlaban jau maksā vidēji 140 latu, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes teiktā, tas ir par 30 – 40 procentiem dārgāk nekā pērn un par 80 procentiem vairāk nekā pirms diviem gadiem. “Latraps” pārstāvji apgalvo – ja graudu iepirkuma cena turpinās palielināties, kooperatīva biedri vēlāk saņems piemaksas. Augusi arī rapša cena – pērn tas maksāja vidēji 165 latus tonnā, bet šogad – 185 – 190 latu.
Kā vērtē biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Sīle, cenas lielākoties kāpušas ne tādēļ, ka labības kvalitātes rādītāji ir visnotaļ labi. Tas skaidrojams ar līdzīgu tendenci visā pasaulē, turklāt, pieaugot rapša platībām, samazinās labības un arī tirgū esošo graudu daudzums, savukārt pieprasījums nemazinās. “Mūsu valstī graudus saražo vairāk nekā nepieciešams. Lielie uzņēmēji tos eksportē uz ārvalstīm,” viņa teic, piebilstot, ka vienotā un brīvā tirgū tādējādi tiek diktētas arī iepirkuma cenas. Mūsu valsts tirgus cieši saistīts ar norisēm ES un pasaulē. Šogad labības Eiropā trūkst, graudi kļuvuši dārgāki, un tādēļ tās iepirkuma cenas kāpj arī Latvijā.
Cūkkopjiem būs grūti
“Labības cenu celšanās, protams, atstās iespaidu uz produkcijas pārdošanas maksu tirdzniecībā, taču jāņem vērā, ka zemnieku saražotā cena veido kādu piekto daļu vai mazāk no pārtikas vērtības veikalā,” uzsver “Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne. Lauku saimnieki un pārtikas pārstrādātāji jau gadiem jūt tirdzniecības uzņēmumu spiedienu produkciju iepirkt iespējami lēti un pārdot ar krietnu uzcenojumu.
Vērtējot lopkopju bažas par iepirkuma cenu palielināšanos, biedrības pārstāvji rosina viņus variēt lopbarības sastāvu, piemēram, izbarot rapšu raušus, kas paliek pāri pēc eļļas ieguves. “Cūkkopjiem būs grūti, tomēr tas veicina sektora pārstrukturizāciju,” R.Sīle pārliecināta, ka daudzi cūku audzētāji tirgu pametīs, bet paliks lielākie, kas plāno ražošanas optimizāciju. “Lauksaimniecība ir bizness, noturas tie, kas spēj darboties tirgus konkurences apstākļos.
