«Dar’, man tēv(i)s pastaliņas, skolā iet man gribas,» – tā savulaik rakstīja Auseklis.
«Dar’, man tēv(i)s pastaliņas, skolā iet man gribas,» – tā savulaik rakstīja Auseklis. Mūsdienās gan šīs lūgums tiek dažādi modernizēts un aktualizēts, saskaņā ar katra skandētāja materiālās labklājības vēlmi un gara lidojuma augstumu. Turklāt nupat jau arī tēta loma visā skolas iešanas procesā tiek mazināta, to aizstāj Latvijas bankas ar saviem kredītiem. Tādēļ, ejot pa mūsu pilsētas ielām garām namiem, kuros kopmītnēs daļu diennakts vada studenti, jādomā, ka ļoti daudzi no viņiem senā latvju jaunekļa pastaliņu vietā kā nepieciešamību mācību procesam lūguši nu vismaz: «Dar’ man tēvis (banka), BMW!» Bet vai tad slikti? Neviens taču nenosoda arāju, kas spīļarkla vietā zemes aršanai «jūdz» «John Deere» traktoru! Un jo vairāk skolojas, jo gudrākas saimniekošanas metodes savā saimniecībā ievieš. Tā arī ir mūsu cerība.
