Šomēnes Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē bezdarbniekiem sāk ieviest individuālos darba meklēšanas plānus.
Šomēnes Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē bezdarbniekiem sāk ieviest individuālos darba meklēšanas plānus. To mērķis ir veicināt nestrādājošo aktivitāti nodarbošanās meklējumos. Pagaidām NVA neprognozē, cik efektīvi jaunā sistēma varētu uzlabot nodarbinātību.
NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils atzīst, ka pie mums jaunā sistēma ir ieviešanas procesā. Citās filiālēs tā jau apgūta.
Darbs jāmeklē patstāvīgi
Individuālais darba meklēšanas plāns nozīmē, ka bezdarbnieks patstāvīgi meklē darbu un tas būs viens no viņa galvenajiem pamatpienākumiem šajā statusā. Ieceres mērķis ir veicināt pašu nestrādājošo aktivitātes. Šim nolūkam ieviesta atskaites forma, lai varētu dokumentāli pierādīt patstāvīgo veikumu darba atrašanā – darba devēju apmeklējumu. Bezdarbniekam jāfiksē, kā izpaužas viņa darba meklēšana, vai ir iesniegts pieteikums, jāmin datums, kad devies pie darba devēja, ko viņš, tā pārstāvis vai bezdarbnieks apliecina ar parakstu.
Tā kā darba meklēšanas iespējas ir visai daudzveidīgas un neaprobežojas vienīgi ar kadru speciālista apmeklējumu, NVA sava nodarbinātības aģenta ikmēneša apmeklējuma reizēs jāiesniedz arī citu aktivitāšu apliecinājumi. Pie tiem pieder rakstveidā vai elektroniski nosūtīti darba pieteikumi, internetā ievietots darba meklētāja CV, avīzē publicēti sludinājumi u.tml. Savukārt informācija par vakancēm pieejama NVA filiālē, mājas lapās internetā, avīzēs, darbā iekārtošanās birojos un citviet.
Ja atskaites dokumentā pēc darba devēju apmeklējuma veiktās darbības būs apstiprinātas tikai ar bezdarbnieka parakstu, NVA aģenti situāciju pārrunās, vai tiešām visi darba devēji atteikušies parakstīt apmeklējumu. Varbūt klātienē tikšanās ar viņiem nav notikusi.
Individuālie plāni nozīmē arī jaunu situāciju darba devējiem un prasīs zināmu laiku, kamēr viņi pie tās pieradīs.
Korekcijas varētu ieviest darba gaitā
Pēc darba meklēšanas plāna nosacījumu izklāsta bezdarbniekiem ir virkne jautājumu. Vieniem interesē, cik darba devēji mēneša laikā jāapmeklē, lai viņa aktivitātes uzskatītu par pietiekamām. Nekādos priekšrakstos tas nav noteikts, tomēr būtu svarīgi izrādīt iespējami lielāku iniciatīvu nodarbošanās meklējumos. Citi grib zināt, vai pietiek, ja pieteikumi tiek izsūtīti elektroniski, jo jomā, uz kuru orientējas, darba sludinājumos norādīta tikai elektroniskā adrese vai faksa numurs. M.Narvils aicina darbu meklēt visos iespējamos veidos un iesaka nodarbinātības aģentam uzrādīt visus apliecinājumus, arī elektroniski saņemtās darba devēju atbildes par pieteikuma izskatīšanu vai noraidījumu. Ikdienā gan ir citādi – darba devēji sevi neapgrūtina, lai informētu CV un pieteikumu autorus par saņemtajiem sūtījumiem. Uz atbildi var cerēt vienīgi tad, ja pretendents izturējis pirmo atlases kārtu un atzīts par derīgu uzaicināšanai uz pārrunām.
Citi darba devēju parakstu vākšanu vērtē kā formālu. Proti, ja bezdarbnieka nolūks pēc statusa iegūšanas ir atgūties, piemēram, no agrākā stresa darbā, viņam to nevarētu aizliegt. Tikai “mīļā miera labad” jāizpilda formālais pienākums.
Kāds cits individuālajā darba meklēšanas plānā saskatīja cilvēktiesību pārkāpumus. Proti, darba devējs, redzot, ka nestrādājošais jau bijis neskaitāmās darba vietās un savācis tik daudz parakstu, bet nekur tā arī nav pieņemts darbā, apmeklētāju var novērtēt kā nekam nederīgu kadru. “Tā ir privāta informācija, kas tiek publiskota, bet ko cilvēks varbūt nemaz nevēlas atklāt,” teica kāda bezdarbniece, ierosinot katra darba devēja apmeklējumam piešķirt atsevišķu nelielu informācijas lapu vai arī tiesības darba devējam prasīt attiecīgu izziņu. M.Narvila ierosinājums lūgt darba devējam tikai parakstu, jo nekas vairāk no viņa nav nepieciešams un parakstīšanās laikā necik daudz papildu informācijas nevar izlasīt, tiek vērtēts pretrunīgi.
Kā ikvienā jaunā lietā, arī šajā, konstatējot neatbilstības, iespējams veikt korekcijas un uzlabojumus, piekrīt NVA filiāles vadītājs.
Pārbaudes izlases kārtībā
Gadījumos, kad informāciju par darba devēju apmeklējumu būs apliecinājis tikai bezdarbnieks, NVA aģenti veiks pārbaudes un pārliecināsies, vai cilvēks tiešām meklējis nodarbošanos vai tikai aizpildījis ailes. Izlases veidā pārbaudes notiks arī citos gadījumos.
Jautājumi varētu rasties arī darba devējiem. Piemēram, ja viņi NVA vakanču sistēmā reģistrējuši pietiekami daudz brīvu darba vietu, tomēr bezdarbniekiem darbu atteikuši. “Gribēsim zināt, kāpēc šāda rīcība,” skaidro M.Narvils. Pagaidām atsauksmes darba devēji nav pauduši, jo bezdarbnieki tikai sāk savas nodarbinātības aktivitātes. Arī par viņu rīcību ziņu ir maz. Tiesa, jau sākumā ienākusi informācija par kādu bezdarbnieci, kas darba meklēšanai izmantojusi radinieka uzņēmumu, kura darbojas gluži citā nozarē. Acīmredzot vēlējusies parādīt savu aktivitāti. Bet ne jau mūžīgi saviem centieniem pietiks ar radinieku un paziņu firmām.
Pašlaik pāragri vērtēt, kā jaunā sistēma varētu ietekmēt nodarbinātību. “Ziņu” informācijas dienā aptaujātie bezdarbnieki nezināja, vai tas viņiem dos kādu labumu. Enerģiskākie piekrita, ka jāizmanto visi iespējamie ceļi jauna un labāk atalgota darba meklējumos. Bija tādi, kas uz jaunievedumu raudzījās skeptiski. Tas neko daudz neatšķiršoties no kādreizējiem NVA aizpildītajiem nosūtījumiem pie darba devējiem.
