Ideju partneru fonds – tā sauc organizāciju, kas nodarbojas ar filantropijas veicināšanu Latvijā. Fonda direktore ir jelgavniece Sabīne Sīle.
Ideju partneru fonds – tā sauc organizāciju, kas nodarbojas ar filantropijas veicināšanu Latvijā. Fonda direktore ir jelgavniece Sabīne Sīle. Šajā darbā nonākusi pēc tam, kad ar dedzību bija metusies nopietnā projektā, kas dažādos aspektos pētīja dzimumu līdztiesības jautājumus mūsu valstī. Taču, kā atzīst Sabīne, šis pētījums nedod vajadzīgos rezultātus vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, vienā gadā ES izvirza prioritātes, otrā tiek veikts pētījums, trešajā rezultāti ar ieteikumiem nolikti ministrijā kādā plauktiņā. Ne tāpēc, ka tās darbinieki slikti strādātu, bet politiskās prioritātes Latvijā ir tik mainīgas un nestabilas, ka pētījums bieži vien paliek tikai uz papīra. “Ar to es negribu teikt, ka ministrijā visi slikti strādā,” bilst Sabīne.
Visi bagātie nav viltnieki
Kā labu pagriezienu savā darba dzīvē Sabīne vērtē iespēju vadīt jaunizveidoto fondu. “Filozofija ir vienkārša. Latvijā attīstās biznesa sektors. Un biznesa instrumenti veiksmīgi izmantojami arī sabiedriskajā sektorā tā problēmu risināšanā. Pašlaik Latvijā ir šāda situācija: biznesa sektors “biezs”, bet sabiedriskās organizācijas – bez kapacitātes. Ar mazu grābeklīti kaut ko grābj. Fonda mērķis ir veicināt biznesa principu integrēšanu sabiedrisko organizāciju darbībā,” stāsta Sabīne.
Šāds virziens pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās attīstījās Eiropā, kad atsevišķi trīsdesmit četrdesmit gadu veci indivīdi bija kļuvuši bagāti un saprata, ka bagātība vien vēl nav dzīves jēga. Viņi redzēja, ka savus resursus – ne tikai finanses, bet arī zināšanas, erudīciju, praksi –, var izmantot, lai risinātu sabiedrības problēmas, tā padarot dzīvi jēgpilnu un ētiski bagātu.
“Manuprāt, Latvijā pašlaik sirgst ar jocīgu skaudības slimību. Ir nostāja, ka visi bagātie ir viltnieki un blēži un neviens nav uzticams un nerīkojas godprātīgi. Visi ir spekulanti. Vērojot politiskos procesus, zināms pamats tam ir.”
Sociālās atbildības atslēga
Sabīne stāsta: “Latvijā ir maldīgs priekšstats par sociālo atbildību. Ja tiek maksāti nodokļi, tad tas ir sociāli atbildīgi. Bet sociāli atbildīgs uzņēmums nevis vienkārši maksā nodokļus, kas ir tikai likuma ievērošana, bet palīdz uzturēt kādu skolu, uzcelt kādu atpūtas kompleksu, halli. Līdz šim uzņēmumi reizi gadā pasniedz paciņas uz Ziemassvētkiem un piedalās akcijās. Bet viņi nav apmierināti ar rezultātu, jo nauda, ko iedod kādai biedrībai, bieži netiek ieguldīta pareizi.
Igaunijā ir sākta līdzīga nacionālās iniciatīvas programma. Organizācija izvēlas sekmīgākos studentus un, piedāvājot labus noteikumus, aicina iesaistīties projektā gudrākos prātus. Programma paredz apmācīt dažādu jomu jaunos speciālistus pedagoģiskajā praksē, lai viņus novirzītu darbam skolā. Projektā iesaistījušies vairāki uzņēmēji, kas iniciatīvu apmaksā. Jaunie skolotāji saņems valsts noteikto pedagoga algu un pieklājīgas piemaksas. Tas veicinās skolotāja prestižu un piesaistīs labus speciālistus. Arī mums ir līdzīgs mērķis. Tiek izstrādāts rīcības plāns, apzināti uzņēmēji, kas iesaistīsies atbalsta sistēmas skolotājiem izveidošanā. Nav runa tikai par finansēm, bet arī par mentoringu, citām lietām. Ir tāds termins – pozitīvā diskriminācija. Tas ir īstermiņa instruments, lai nonāktu līdz balansam. Šajā gadījumā varētu būt runa, ka zināma prioritāte, iespējams, būtu jauno speciālistu vīriešu iesaistīšana pedagoģijā, lai skolās strādātu vairāk skolotāju. Ir fakts, ka ārzemēs skolās vairāk vīriešu. Bet šāda ideja vēl nav apspriesta.”
Palīdzēs augt “Apeironam”
“Pie mums biznesā vairāk darbojas vīrieši, sabiedriskajā sektorā – sievietes. Fonds mēģinās šīs abas puses savienot.
Ir sākta sadarbība ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Fonds uzaicinājis biznesa konsultantu, kas palīdz izstrādāt biznesa plānu. Mērķis ir padarīt šo bezpeļņas organizāciju finansiāli neatkarīgu un pelnošu. Pašlaik tā pārtiek no viena ES finansējuma līdz otram.
Ir nepareizs priekšstats, ka bezpeļņas organizācija nedrīkst pelnīt. Vienkārši tajās darbojas citi principi peļņas sadalījumā un izlietošanā, un daļa tās tiek virzīta mērķu īstenošanai.”
Sabīne stāsta, ka ir nepieciešams izveidot tā saucamo biznesa inkubatoru, kur sākumā uzņēmējs investē savus resursus, lai vēlāk šī organizācija varētu funkcionēt saviem spēkiem.
Starp citu, valstī ir likums – ja invalīdu saražoto produkciju nevar pārdot, tā jāuzpērk valstij. Līdz šim tas nedarbojas. “Apeirons” varētu darboties sekmīgi vairākās jomās. Bet par šīm idejām Sabīne vēl atturas skaļi runāt. Vienīgi piebilst, ka “Apeironam” ir resursi, lai ieviestu biznesa vērienu sabiedriskajā sektorā.
Valda vērtību haoss
Kā būtisku vērtību Sabīne uzsver studentu pilsonisko atbildību. Biznesa augstskolu beidzēji galvenokārt aiziet strādāt privātajā sektorā. Reti kurš izvēlas darbu valsts sektorā, un to parasti uzskata par neveiksminieku. “Studentiem vēl šķiet, ka viņu veiksmes avots galvenokārt ir peļņa. Bet tā ir cita morāle. Mūsu morāle – kā ātri gūt peļņu, ASV – dari labu, dari to, kas tev patīk, un agrāk vai vēlāk tev būs gan peļņa, gan gandarījums par to, ka esi ietekmēji pozitīvi arī kādu daļu sabiedrības. Pagaidām Latvijā to vēl nesaprot. Pie mums valda vērtību haoss.”
Kā jauku izņēmumu Sabīne min nesen biznesa augstskolu beigušo Tatjanu Cvetkovu, kas paralēli tiešajam darbam rod laiku zināšanas brīvprātīgi ieguldīt sabiedrības kopējam labumam. Viņas studiju laika biedri uz šādu soli skatās ar zināmu neizpratni un nožēlu.
