Igaunija atzīta par pasaules desmito globalizētāko valsti. Globalizācijas līmeņa noteikšanai tiek izvērtēti politiskie, tehnoloģiskie un ekonomiskie faktori, kā arī katrai konkrētai valstij raksturīgās iezīmes.
Igaunija atzīta par pasaules desmito globalizētāko valsti. Globalizācijas līmeņa noteikšanai tiek izvērtēti politiskie, tehnoloģiskie un ekonomiskie faktori, kā arī katrai konkrētai valstij raksturīgās iezīmes.
Amerikāņu žurnāla “Foreign Policy” publicētajā analītiskās firmas “A.T.Kearney” pasaules globalizētāko valstu reitingā Igaunija iekļuvusi pirmo reizi. Žurnāls norāda, ka bijusī padomju republika izmēģinājusi daudzas pēdējo Nobela prēmijas laureātu ekonomikā idejas, tādējādi kļūstot par pirmo “Baltijas tīģeri”. Sarakstā iekļautas 72 valstis, bet Latvijas un Lietuvas tajā nav.
Rakstā minēts, ka Igaunijas valdība visai agresīvi atvērusi valsti ārējai pasaulei, tai ir labi rādītāji brīvās tirdzniecības un ārvalstu investīciju ziņā. Igaunijā nav korporatīvā peļņas nodokļa, bet akcionāru dividendes tiek pakļautas vienkāršam, viegli aprēķināmam nodoklim. Pasaules Banka Igauniju ierindojusi 17. vietā no 175 valstīm pēc tā, cik viegli valstī ir nodarboties ar uzņēmējdarbību, un sestajā vietā pēc pārrobežu tirdzniecības rādītāja. Valdība investoriem dod samērā brīvu rīcību, neierobežo iespēju iegādāties īpašumu ārzemniekiem, un tas izraisījis nekustamā īpašuma tirgus pacēlumu aizokeāna pircēju vidū.
Igaunija ierindota 21. vietā pēc tehnoloģiskās savienojamības rādītāja. Valstī, ko dažkārt pat dēvē par “E-Stonia”, strādā evaldība, bet internets pasludināts par vienu no cilvēka pamattiesībām. Martā Igaunijā notika pirmās vispārējās vēlēšanas, kurās varēja nobalsot ar interneta starpniecību.
Saraksta pirmajā vietā ierindota Singapūra, otrajā – Honkonga, un trešajā – Nīderlande.
