12. marts Blūdžu ģimenē allaž ir rosības pilns, jo četru dēlu mamma, vislabākā vīra sieva un Rožkalnu saimniece Aija tiek sveikta vārdadienā.
12. marts Blūdžu ģimenē allaž ir rosības pilns, jo četru dēlu mamma, vislabākā vīra sieva un Rožkalnu saimniece Aija tiek sveikta vārdadienā.
Pavisam drīz zemnieku saimniecībā pilnā sparā ritēs sējas darbi, tādēļ atlicis pavisam maz laika, lai pabeigtu ziemā sākto adīkli. Aijas kundze ir liela rokdarbniece, un zeķu pāri jau skaitāmi simtos: “Adu savam un savu tuvinieku priekam,” A.Blūdža stāsta, ka dāmām zeķes parasti top mežģīņu rakstā. Viņas vaļasprieks ir arī grāmatas. “Lasu gan romānus, gan grāmatas par vēsturi, taču īpaši tuva ir latviešu proza,” atklāj Aija.
Vārdadienā, tāpat kā citās ģimenes svētku reizēs, māja ir ciemiņu pilna. “Sabrauc tuvākie radi un draugi. Bet “tuvākie” parasti iznāk kādi piecpadsmit divdesmit cilvēki.” Tad kā no rīta saimniece stājas pie plīts, tā tiek cepts un vārīts, lai viesi būtu paēduši.
Viņas lielākais lepnums un atbalsts ir pieci vīrieši – vislabākais vīrs un viskrietnākie dēli –, turklāt mammai prieks, ka puiši izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību.
Gaviļniece smej, ka var atļauties nelielu greznību – nebraukt ar mašīnu – jo dēli viņu izvadā, kur vien vajag. Bet, runājot par sapņiem, viņa klusi nosaka: “Parīze.
