Kad Marija Naumova kā Latvijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, sagādājot valstij jaunu pienākumu organizēt kārtējo, 2003. gada, pasākumu, tautā cienīts komponists ironizēja, ka dziedātāja ir kaut kādā ziņā ieriebusi Latvijas valdībai.
Kad Marija Naumova kā Latvijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, sagādājot valstij jaunu pienākumu organizēt kārtējo, 2003. gada, pasākumu, mūzikas un politiskajās aprindās pazīstams un tautā cienīts komponists ironizēja, ka dziedātāja ir kaut kādā ziņā ieriebusi Latvijas valdībai, liekot steigšus meklēt līdzekļus, lai pasaules priekšā nepiedzīvotu blamāžu.
Šogad Latvijai “ieriebt” pamanījušies starptautiska līmeņa politiķi, lemjot, ka tuvākajā nākotnē tieši Rīgā rīkojams viens no NATO sammitiem. Pēc veiksmīgās Baltā nama saimnieka vizītes Latvijā šā gada maijā ir vairāk nekā skaidrs, ka tā organizēšana prasīs ievērojamu, ar astoņiem cipariem rakstāmu naudas žūksnīti, tādēļ valdība nozīmīgā pasākuma sarīkošanai jau rezervējusi desmit miljonus latu.
Pie lieliem tēriņiem pieradusī tauta, iespējams, globālu apsvērumu dēļ nesteidzās ar ultimatīvu aicinājumu politiķiem atteikties no prestižās sanāksmes rīkošanas, toties manāmi aktivizējās politikāņu daļa, kas orientēta uz kreiso elektorāta flangu. Sabiedrības aptaujās viens no Rīgas sammita pretinieku galvenajiem argumentiem ir valstiskās drošības apdraudējums. Paši letiņi ar savu ziemeļnieciski vēso temperamentu allaž bijuši miermīlīgi noskaņoti un pat visniknākajos protesta pasākumos atturējušies no uzasinātu mietu un degbumbu lietošanas. Pat pretvalstiski orientētie, uz sirpja un āmura atgriešanos cerošie radikāļi savās akcijās lielākoties aprobežojušies vien ar agresīvu izbļaustīšanos. Bet laikā, kad Rīgā uz tikšanos pulcēsies pasaules lielāko un ietekmīgāko valstu līderi, Latvija varot kļūt par iespējamu mērķi islāma teroristiem un starptautiska mēroga antiglobālistu grupējumiem, kuru aktivitātes var neaprobežoties vien ar pudeļu mētāšanu vai sprādzienu kāda centra dižveikala labierīcībās.
Nav nekā jauna tajā, ka elektorāta saujiņas atbalsta dēļ zināma politiķu daļa ir gatava nospļauties par Latvijas starptautisko reputāciju un laist garām iespēju, kas katru dienu netiek piedāvāta. Vieglāk, redzams, ir vākt punktus, brēkājot par sadzīves līmeņa neērtībām, kas rodas, drošības dienestiem uz zināmu laiku bloķējot galvaspilsētas centru un pastiprinot ne vien patrulēšanu, bet arī “korķus” galvenajās ielās.
Viens pamatīgs akmens varasvīru dārziņā gan būtu metams ar drošu roku, proti – nebeidzamā nespēja būt dabiskiem un vēlme lēkt augstāk par sēžamvietu. Grūti jaunāko laiku vēsturē atcerēties augsta viesa vizīti, kas būtu noritējusi dabiskā gaisotnē, bez samākslotas greznības un uzspēlētas pārticības, radot pamatīgu disbalansu starp ciemiņiem radīto imidžu un patieso situāciju valstī. Valsts starptautiskajam tēlam tas, visticamāk, nekaitē, taču ko gan ir vērti iespaidi, kas radušies, skatoties greizā spoguļa atspulgā pat tad, ja tā izliekums ir hiperpozitīvs? Tādējādi gadu no gada katra nākamā šāda mēroga vizīte ir kā jauns cēliens pārspīlēti samākslotai izrādei, kas arvien atrodas patālu no realitātes un kalpo par katalizatoru tam, lai valstsvīri turpinātu veiksmīgi “aizmirst”, ka ar apzīmējumu “Latvija” jāsaprot visa valsts, nevis tikai tās galvaspilsēta. Kamēr nostāja nemainīsies, līdzīgi pasākumi būs nekas vairāk kā savu pilsoņu priekšā zaudētā “prestiža” starptautiska spodrināšanas kampaņa.
Kas attiecas uz drošību – Latvijas attiecīgie dienesti šajā jomā sevi jau ne reizi vien pierādījuši kā profesionālas un darbspējīgas struktūras. Deputātiem, kas uzskatīs sevi par apdraudētiem, slēpni atrast nebūs grūti. Kaut vai zem Saeimas tribīnes.
