Izlasot Annas Afanasjevas rakstu «Golgātas ceļi ar nesošajām sienām» (04.04.2007.), konstatēju, ka viņa uzklausījusi gan Jelgavas pilsētas pašvaldības, gan NĪP, gan arī Valsts būvinspekcijas amatpersonu viedokli par šo «golgātas» sienu.
Izlasot Annas Afanasjevas rakstu “Golgātas ceļi ar nesošajām sienām” (04.04.2007.), konstatēju, ka viņa uzklausījusi gan Jelgavas pilsētas pašvaldības, gan NĪP, gan arī Valsts būvinspekcijas amatpersonu viedokli par šo “golgātas” sienu, taču ar mani kā būvinženieri, kas uzrakstījis atzinumu par sienas tehnisko stāvokli, viņa nemaz necentās un nevēlējās sazināties.
A.Afanasjevai bija interesantāk pasniegt lasītājiem intrigu, uzrakstot triviāla kriminālstāsta cienīgu melīgu frāzi, ka atzinumu sastādīja: “.. O.Siņajevs, kas strādā Rīgas firmā. V.Korobko vēlāk gribējis ar būvinženieri tikties, bet izrādījies, ka tas no darba aizgājis un aizbraucis uz Krieviju.”
Visiem saprotams, ka šiem apgalvojumiem nav nekāda sakara ar minētās sienas drošumu, bet ir vistiešākais sakars ar vēlmi nodarīt man kā speciālistam morālu un materiālu kaitējumu. Pēc minētā raksta izlasīšanas ikviens var secināt, ka būvniecībā esmu apšaubāms speciālists, kas sastādīja kriminālu atzinumu, nobijās no atbildības, ātri aizgāja no darba Rīgas firmā, aizbrauca uz plašo Krieviju un tātad Latvijā vairs nav atrodams.
Tā kā šīs frāzes saturs skāris ne tikai mani, bet arī ģimenes locekļus un tuviniekus (viņiem tagad nākas visiem interesentiem skaidrot, ko tādu vīrs, tēvs, znots un radinieks savārījis, ka aizmucis uz Krievzemi, kā arī pašam jāsniedz paskaidrojumi pasūtītājiem (gan potenciālajiem, gan tiem, ar kuriem jau noslēgti līgumi), gribu zināt, kāds raksta autorei bija likumīgs pamats publicēt par mani šīs absurdās muļķības nepārprotama apgalvojuma formā.
Lasītājiem vēlos pateikt (un tas ir dokumentāli pierādāms), ka nekādā Rīgas firmā nestrādāju, līdz ar to no darba tajā nemaz nevarēju aiziet, uz Krieviju neesmu aizbraucis un negrasos to darīt, joprojām strādāju un dzīvoju Latvijā.
Līdz šim neviens sertificēts būvniecības speciālists, izņemot “inženiertehnisko speciālistu” V.Korobko (tā savā rakstā apgalvo A.Afanasjeva, un ļoti ceru, ka viņa redzējusi dokumentus, kas to apstiprina, kā arī dokumentus, kas pierāda, ka V.Korobko ir atbilstoša līmeņa speciālists būvzinātnēs), nav konstatējis, ka mans atzinums ir apšaubāms un krimināls. Taču tas netraucē A.Afanasjevai publikācijā visiem “Zemgales Ziņu” lasītājiem (arī tiem, kuriem jebkurā pasaules malā ir pieeja internetam) dot mājienus, ka esmu nekompetents un ietekmējams (?) speciālists, kas cenšas izvairīties no atbildības par paša sastrādāto.
Par “golgātas” sienu Jelgavā, Māras ielā 5 – 27 lasītājiem varu paskaidrot, ka tā joprojām stāv kā stāvējusi – nav sabrukusi, nav redzami nekādi defekti (ne plaisas, ne apdares materiālu bojājumi), kas liecinātu, ka sienas nestspēja un noturība nav pietiekama, lai izturētu uz to darbojošās slodzes. Taču A.Afanasjeva savā rakstā to nevēlējās atklāt, jo viņa šo sienu laikam nav redzējusi un raksta mērķis, šķiet, nebija noskaidrot patieso situāciju un faktus…
Tagad par “neatlaidīgo vīru… inženiertehnisko speciālistu” Vitāliju Korobko. Tie, kas ar viņu tikušies, novērtējuši viņa personību. Tāds cilvēks, protams, neatstājās un vairākkārt nāca arī pie manis uz mājām vakara stundās, savu uzstājību demonstrējot gan man, gan sievai. Spilgti atmiņā palicis pamaza auguma diezgan kalsnējs vīrietis cienījamos gados ar interesantu adītu cepurīti galvā. Redzot viņa “neatlaidību”, atkārtoti (jau šā gada februārī) devos uz Māras ielu 5 – 27, lai apskatītu minēto “golgātas” sienu. Divatā ar V.Korobko tikām ielaisti minētajā dzīvoklī. Siena bija tieši tādā pašā tehniskajā stāvoklī – bez redzamiem defektiem – kā pirmreizējās apskates laikā. Sievietei, kas mīt dzīvoklī, nebija pretenziju par sienas kvalitāti un drošumu. Kad piedāvāju V.Korobko aiziet aprunāties ar citiem kaimiņiem, caur kuru dzīvokļiem iet šī nesošā siena, viņš nezin kādu iemeslu dēļ atteicās to darīt.
Cienījamā A.Afanasjevas kundze! Pirms sākat kritizēt citu cilvēku darbu, būtu jāiemācās nehaltūrēt pašas lauciņā un savus (vai pēc kāda cita pasūtījuma) melīgos, apzināti tendenciozos, cilvēka godu un cieņu aizskarošos izdomājumus nepasniegt visai pasaulei kā pēdējās instances pasludinātu objektīvu īstenību. Jūs taču nepapūlējāties pārbaudīt, vai ir apstiprinājums fantāzijām par manu atvaļināšanos un aizbraukšanu no Latvijas. Jāsecina, ka vai nu jūs nespējat lasītājiem objektīvi pārstāstīt visus notikumus saistībā ar šo “golgātas” sienu, vai arī, iespējams, veicāt īpašu pasūtījumu un bijāt motivēta informāciju pasniegt izkropļoti. Būtu bijis jāmācās no jūsu godājamā “nepiekāpīgā vīra” V.Korobko, kurš, nezinu kā, bet noskaidroja manas dzīvesvietas adresi un, kā jau minēju, apmeklēja mani un manu ģimeni mājās ne reizi vien. Ja jūs rīkotos profesionāli, nebūtu sevi sakompromitējusi, nerastos šaubas par jums kā nopietnu, aktuālu, ticamu, vērā ņemamu rakstu autori.
Ļoti ceru, ka “Zemgales Ziņu” redakcijai pietiks drosmes un pašcieņas, lai atzītu savas kļūdas un publicētu pilnībā manu vēstuli, tādējādi dodot iespēju kaut minimāli aizstāvēt savu godu un sniegt paskaidrojumus par apmelojošajiem apgalvojumiem, kas A.Afanasjevas rakstā attiecināmi tieši uz mani.
