Lai arī ir darbadiena, kad nav īpaši daudz laika bezrūpīgām svinībām, visiem šīsdienas gaviļniekiem – Ingrīdām un Ardiem – novēlam pavadīt dažas stundiņas jaukā draugu un tuvinieku sabiedrībā.
Lai arī ir darbadiena, kad nav īpaši daudz laika bezrūpīgām svinībām, visiem šīsdienas gaviļniekiem – Ingrīdām un Ardiem – novēlam pavadīt dažas stundiņas jaukā draugu un tuvinieku sabiedrībā.
Iespējams, ka Ingrīdai Pečkovskai neizdosies šodien vienkārši mierīgi baudīt savu vārdadienu, tāpēc ka jau rīt viņa kopā ar krustmeitu dodas braucienā uz kādu Spānijas salu, kur gaisa temperatūra turas ap trīsdesmit… Vai tas nav jauki īpaši tagad, kad Latvijā ilgojamies pēc katra silta saules stara?
Ceļošanu Ingrīdas kundze uzskata par vienu no saviem vaļaspriekiem un vismaz reizi gadā dodas uz kādu tālāku zemi – redzēts jau esot krietni daudz.
Kas saista ceļojumos? «Cilvēki, svešu tautu tradīcijas, arī virtuve,» viņa saka. Tā, piemēram, no Grieķijas Ingrīdas kundze atvedusi vīnogu lapu tītenīšu recepti, un izrādās, gaviļniece tajā izmanto tepat augušo vīnogu jaunās plaukstas lieluma lapas. Bet Francijā gaviļniecei patikušas īpašas picas, kuras par tādām padara speciāls pildījums. Vēl Ingrīda labprāt strādā dārzā.
Interesanti, ar ko nodarbojas šī kundze, ja vēl tik daudz laika var veltīt citām lietām? I.Pečkovska ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktora vietniece pils ekspluatācijas jautājumos, un viņu sastapām nevis ērtā kabinetā, bet gan pils pagalmā pie autoceltņa. «Esmu bijusi gan pils pagrabos, gan bēniņos, taču droši vien vēl ir kāds stūrītis, kuru neesmu apskatījusi. Tagad galvenais uzdevums ir vecās katlumājas likvidēšana, lai pils varētu pāriet uz autonomu gāzes apkuri, bet katlumājā ierīkosim bibliotēku. Svarīgs ir arī telpu un jumta remonts, kas vairāk līdzinās restaurācijai. Zāle arī šopavasar aug ļoti ātri – vienā galā nopļauj, bet otrā jau ataugusi…» viņa stāsta.
Dzimusi Elejā un tur arī pirmos gadus gājusi skolā, Ingrīdas kundze atzīst, ka protot visādus darbus: «Varu govi izslaukt, ar mašīnu braukt; ko vajag, to daru.» Bet darīt vajag daudz – gaviļniece vēl projektē ēkas, veic tehnisko uzraudzību un vada būvdarbus, piedalās Jelgavas Zonta klubā un atzīst, ka diena tomēr ir par īsu. Bet savu dzīvi viņa cenšas dzīvot, ievērojot kādu sen iegaumētu pagaru teicienu: «Dari, lai tuvākie necieš no gudrības tavas. Savaldies un neļaujies dusmām nekad. Ja tuvoties gribi tu galīgam mieram, liktenim smaidi, kas sit, bet pats nesit nevienam!»
