Lielplatones speciālās internātskolas darbmācības skolotāju Imantu Krūmiņu jau piecus gadus saista savdabīgs vaļasprieks, kuram nav pat īsta nosaukuma.
Lielplatones speciālās internātskolas darbmācības skolotāju Imantu Krūmiņu jau piecus gadus saista savdabīgs vaļasprieks, kuram nav pat īsta nosaukuma. Pats amatnieks to dēvē par diegu vilkumu vai dekoru veidošanu.
Viss sākās 1994. gadā, kad uz skolu tika atsūtīta kārtējā humānās palīdzības krava no ārzemēm. Šajā sūtījumā atradās interesants sienas dekors, taču bija bojāts. Lai tas būtu lietojams, vajadzēja atjaunot, un darbu uzticēja darbmācības skolotājam. Taču dekora veidošanas tehnika Imantam bijusi pilnīgi sveša, bet lielā iedvesma un vēlme likusi pamēģināt.
Tā viss sākās. Un izrādījās, ka nebūt šī lieta nav tik sarežģīta, kā sākumā izskatījās. Imants stāsta, ka dekori tiek veidoti, pinot diegus ap naglām. Pats svarīgākais ir ievērot, ka jāsāk pīt no vienas naglas un ar viena garuma diegu – nedrīkst būt nekādu mezglu. Tieši tāpēc nav iespējams pīt ļoti lielus dekorus, jo to neatļauj diega garums.
Šī aizraušanās, kā saka skolotājs, nebūt nav dārgs prieks, jo var izmantot dažādus diegu pārpalikumus. Vienīgais, ko sistemātiski nākas pirkt, ir naglas. Imants teic, ka atsūtītajos dekoros izmantotas misiņa naglas, bet tās ir dārgas, tāpēc skolotājs sācis izmantot parastās tupeļu naglas.
Līdzko Imants bija apguvis dekoru darināšanas tehniku, viņš šajā darbā iesaistīja arī savus skolēnus. Bērniem darbs gājis no rokas, un sākuši tapt ļoti savdabīgi dekori. Interesanti, ka pārsvarā skolā ar šo tehniku ir aizrāvušies zēni. Skolotājs uzskata, ka meitenēm pietrūkstot precizitātes un pacietības. Viņām šķiet, ka mazs mezgliņš darbam nu nekādi nevar traucēt. Taču patiesībā tas visu izmaina.
Diegu vilkums nav sarežģīts darbs, un to var izpildīt gandrīz katrs, bet skolotājs Imants Krūmiņš noteikti piebilst,ka darbs veicams tikai tādā gadījumā, ja ir sagatavota pase. Ar to domāts darba tehniskais raksts. Jau paskatoties vien uz to, top skaidrs, kā darbs jāveic.
Pasu veidošana ir pats sarežģītākais visā procesā. Ir jau labi, ja iespējams tehnisko rakstu atrast gatavu. Diemžēl Latvijā šī tehnika ir ļoti maz sastopama, un skolotājs pat domā, ka viņš ir vienīgais, kas ar to ir aizrāvies. Tāpēc pases jāgatavo vien pašam.
Par nākamā darba idejām Imants teic, ka visbiežāk tās atnākot brīdī, kad pārtrūkst nakts miegs. Tad neatliek nekas cits, kā celties vien augšā un ideju «uzlikt» uz papīra.
Imants stāsta par kādu nepatīkamu atgadījumu, kas vien pierāda, ka katrs darbs ir unikāls. Reiz kādā izstādē, kur bija apskatāmi viņa darinātie dekori, bija izlikts darbs ar otrā pusē piestiprinātu tā pasi. Kāds garnadzis darbu nozadzis.
Un lai arī kā Imants vēlāk centies to atdarināt, nekas nav iznācis. Ideja bijusi skaidra, taču katrs mēģinājums beidzies ar citāda darba radīšanu. Bet tas tikai vairojis apziņu, ka diegu vilkumam nebūt nav kāds standarts un ir iespējams darināt arī dažādas citas lietas.
Tagad jau darbā tiek izmantoti arī dziju, ādu un ragu materiāli. Tā top arī interesantas rotaslietas.
Imanta un viņa audzēkņu darinājumi šobrīd atrodami daudzās pasaules valstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Austrālijā, Amerikā, Francijā, Vācijā – pārsvarā tie tur nonākuši dāvinājuma veidā. Bijušas arī vairākas izstādes tepat Latvijā.
Imants ar savu vaļasprieku piedalījies arī Latvijas televīzijas spēlē «Mini mani», kur profesionālie eksperti palika zaudētājos. Pēc šīs spēles Imants devies uz Amatniecības kameru, kur arī visi bijuši ļoti pārsteigti par viņa savdabīgo aizraušanos. Varbūt tieši šā iemesla dēļ Imantam Krūmiņam piešķirta amatnieku karte ar 6. aroda grupu dekoru izgatavošanā no diegiem.
Visiem jelgavniekiem Imanta un arī skolēnu darinātos pinumus būs iespējams apskatīt martā izstādē «Jundā».
