Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālā nodaļa vakar rīkoja informācijas dienu, kurā ap 50 apmeklētāju varēja saņemt speciālistu konsultācijas par pilsonības jautājumiem un zināšanu pārbaudēm, kā arī piedalīties latviešu valodas prasmes testā.
Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālā nodaļa vakar rīkoja informācijas dienu, kurā ap 50 apmeklētāju varēja saņemt speciālistu konsultācijas par pilsonības jautājumiem un zināšanu pārbaudēm, kā arī piedalīties latviešu valodas prasmes testā.
«Pēc pirmās informācijas dienas Naturalizācijas pārvaldē, kur piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, arī reģionālajām nodaļām radās ideja rīkot līdzīgus pasākumus,» «Ziņām» stāsta Naturalizācijas pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Kahanovičs.
Ar februāri palielināsies Jelgavas reģionālās nodaļas darba apjoms. Turpmāk tā apkalpos ne tikai Jelgavas un Bauskas pilsētas un rajonus, bet arī Aizkraukli un Ogri. J. Kahanovičs atzinīgi vērtē nodaļas darbu gan pilsonības pretendentu skaita ziņā, gan iejūtīgo un radošo darbinieku dēļ.
Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem, Latvijā nepilsoņu ir 554 tūkstoši, no tiem Jelgavas reģionālās nodaļas apkalpojamā zonā dzīvo ap 101 tūkstotis. J.Kahanovičs prognozē, ka no visiem nepilsoņiem vēlmi naturalizēties varētu izteikt puse.
Problēmas iegūt pilsonību galvenokārt varētu rasties vecākiem ļaudīm sociālā stāvokļa un latviešu valodas neprasmes dēļ. Tomēr pēc 1998. gada, kad tika atvērti «naturalizācijas logi», procesa temps pieaudzis četrkārt. 2000. gadā pilsonību naturalizācijas kārtībā un reģistrējoties ieguva ap 16 tūkstošu nepilsoņu.
Informācijas dienā piedalījās pašvaldību vadītājas Inta Savicka no Jaunsvirlaukas un Aija Tračuma no Kalnciema. Viņas integrācijas procesa veicināšanai laukos ierosināja organizēt Naturalizācijas pārvaldes darbinieku izbraukumus uz pagastiem, radīt iespēju uz vietas apgūt latviešu valodu un vēsturi, bet valsts nodevu no 30 latiem samazināt līdz pieciem vai desmit latiem.
