«Tagad ir dažādas iespējas veikt maksājumus internetā, kā arī piedalīties izsolēs. Cik droši tas ir?» jautā jelgavnieks Andris.
“Tagad ir dažādas iespējas veikt maksājumus internetā, kā arī piedalīties izsolēs. Cik droši tas ir?” jautā jelgavnieks Andris.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki norāda, ka e – komercijas straujās attīstības procesā elektroniskās izsoles, e – biržas, e – bankas un e – veikali veicina arī jaunas krāpnieciskas iespējas nelikumīgu vērtību iegūšanai. Arvien biežāk Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki, izskatot cietušo personu iesniegumus par krāpšanas gadījumiem un izanalizējot to cēloņus, secina, ka cietušie zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ nebija ievērojušas elementārus drošības pasākumus un nenovērtēja iespējamo risku.
Tādēļ, paredzot šādu noziegumu skaitlisku palielināšanos, veicot darījumus interneta vidē, likuma sargi aicina pievērst uzmanību vairākiem drošības pasākumiem.
Piedaloties interneta izsolēs, nekādā gadījumā nemaksājiet par preci ar “Western Union”, “Money Gram” vai līdzīgām norēķinu sistēmām. Tās paredzētas tikai norēķiniem starp personiski pazīstamām personām. Maksājot ar “Western Union” par izsolē pārsolīto preci, gandrīz noteikti nauda nonāk profesionāla krāpnieka rokās. Nedrīkst izmantot pārdevēja piedāvātas garantētās apmaiņas (“escrow”) vai starpnieka tīmekļa lapas pakalpojumus. Tā ir krāpnieku plaši izmantojama prakse – izveidot viltotu garantētās apmaiņas resursu un piedāvāt tā pakalpojumus saviem upuriem. Interneta izsoļu lapas sniedz iespējas kontaktēties ar pārdevēju, noskaidrot interesējošos jautājumus. Uzziniet, kā un kad jāizmanto šī iespēja. Apstipriniet jūsu pārdevēja identitāti, pieprasot viņa kontakta informāciju tieši no izsoļu tīmekļa lapas. Noderīgas ziņas var sniegt arī citu pircēju atsauksmes par pārdevēju.
Iepērkoties interneta veikalos, pēc iespējas vairāk jāuzzina par preci un pārdevēju. Pēc tam rūpīgi jāizlasa pārdevēja naudas atgriešanas noteikumi. Daudzas interneta vietas izmanto drošu datu pārraides tehnoloģijas, piemēram, “Secure Sockets Layer” (SSL protocol) vai “Secure HTTP” (S-HTTP). Tās tiek lietotas, lai šifrētu personālo un finansiālo informāciju, kas tiks nosūtīta, izmantojot internetu. Ja piedāvājums skan ļoti aizdomīgi vai liekas pārāk labs, lai būtu patiesība, tam ir ļoti liela riska pakāpe. Veicot jebkuru pirkumu, pircējiem jālasa sīkdruka vai jāuzklikšķina uz saites, kas ved uz pirkuma līgumu. Kaut gan internetā pārdevēji piedāvā zemākas cenas nekā parastie veikali, jābūt piesardzīgiem par nepamatoti mazām darījumu summām un neparasti vilinošiem solījumiem.
Policija sniedz vispārējus ieteikumus, ja iepērkaties interneta vidē:
uzmanīgi aplūkojiet preces pārdevēja mājas lapu, pārliecinieties, ka informācija ir sakarīga, ticama, tajā nav kļūdu, jo krāpnieku darbības pazīme ir datu nekorektums;
pievērsiet uzmanību pārdevējvalstij, uzņēmuma informācijai, izmantotajiem norēķinu veidiem (piemēram, Āfrikas un Rumānijas tirgotājiem ir liela riska pakāpe), informācijai jābūt skaidrai, ticamai, arī norēķinu veidam – kādam populāram resursam, piemēram, paypal.com, vai nopietnai kredītkaršu apstrādes kompānijai, tieša bankas pārskaitījuma izmantošana ir krāpnieka pazīme;
izmantojiet tīmekļa meklētājus, lai papildus iegūtu informāciju par pārdevēju – meklētājs atradīs diskusiju lapas, publiskotas
e – pasta sarakstes kopijas, šie avoti noteikti jāizmanto, lai iepazītos ar atsauksmēm, brīdinājumiem;
nekautrējieties prasīt padomu pazīstamiem cilvēkiem, kas kaut ko iegādājušies internetā – viņi varēs ieteikt labākos iepirkšanās veidus, vietas, atklās savu pieredzi;
atcerieties, ka krāpnieki parasti izvēlas pārdot populāras un dārgas preces, neticiet pārāk izdevīgiem piedāvājumiem;
saglabājiet informāciju par pirkumiem internetā, tajā skaitā izdrukātā formā;
norēķinu debetkartes, kuras izmantojat pirkumiem internetā, jāpiesaista atsevišķam bankas kontam, kurā tikai pirms pirkuma tiek ieskaitīta nepieciešamā summa;
strikti un periodiski kontrolējiet naudas plūsmu savām kredītkartēm un debetkartēm, var gadīties, ka legāla pārdevēja norēķinu sistēmā notiek norēķinu karšu informācijas noplūde, vēlāk – nesankcionēta naudas līdzekļu izmantošana;
iepērkoties ar kredītkarti vai debetkarti, atcerieties, ka vienmēr pastāv iespēja maksājumu kādu laiku bloķēt – termiņš atkarīgs no bankas –, noteikti informējiet banku par apkrāpšanu, iespējams, naudu varēs atgūt;
ņemiet vērā, ka interneta vides komercijai vienmēr pastāv risks.
