Jelgavas 1. sanatorijas skolā kristīgo mācību skolēni apgūst jau sešus gadus. Pārdomās par skolotājas Irēnas Skrebeles stundās gūto dalās 5. un 6. klases audzēkņi.
Jelgavas 1. sanatorijas skolā kristīgo mācību skolēni apgūst jau sešus gadus. Pārdomās par skolotājas Irēnas Skrebeles stundās gūto dalās 5. un 6. klases audzēkņi.
Daira Balode: – Daudz ko no tā, ko mums māca šajās stundās, agrāk nemaz nezināju. Mums par Dievu stāsta tik labi un ļauj
spriest, kā vislabāk rīkoties dažādās situācijās, ka esmu sākusi ticēt Dievam. Man ļoti patīk svētbrīži un tikšanās ar abatu un mācītājiem, viņu vārdi aiziet līdz sirdij…
Edgars Isaks: – Man ir interesanti klausīties par Jēzu Kristu. Žēl, ka reliģijas mācība ir tikai vienreiz nedēļā. Domāju, ka skolā reliģijai jābūt augstākstāvošai, jo tas taču ir mūsu Debesu Tēvs.
Natālija Suhomjasa: – Svētbrīžos es ļoti domāju par savu raksturu. Ticības mācības stundā, lūgšanu skaitot, it kā aizeju uz citu pasauli – tas ir tik patīkami un mierīgi. Lūgšanu beidzot, es jūtos it kā atbrīvota no visiem grēkiem.
Jūlija Polegoško: – Man patīk, ka skolā ir tik sirsnīgi svētbrīži. Vēl man patīk, ka Adventes svecīti iededzam kopā ar mācītājiem.
Gunārs Strautnieks: – Mums reliģijas pamatos māca, kā izturēties pret citiem cilvēkiem.
Santa Timrota: – Man reliģija māca, ka nevajag citiem darīt sāpes. Ja tu citam sagādāsi ciešanas, tad tev pašam vairāk sāpēs. Vajag darīt tā, lai ap sirdi būtu labi pašam un citiem.
Gatis Cinovskis: – Kad Jolantu nokristīja, tad visiem bērniem bija tāds prieks! Un tas nāca laikam no Dieva.
Diāna Vosele: – Esmu sapratusi, ka cilvēkus vajag mīlēt. Jāaizstāv tie, kam tas ir vajadzīgs.
Marta Līdeka: – Reliģija māca, kā cilvēku vajag cienīt, un vispār – kā uzsākt dzīvi. Es atceros kad atbrauca uz skolu ciemos abats no Austrijas, viņš arī stāstīja par Dievu un cilvēkiem. Man daudz kas palicis atmiņā no viņa teiktā. Uz baznīcu es netieku tik bieži, tāpēc daudz gūstu reliģijas stundās. Man patīk skolotāja un tas, kā mēs runājamies ar viņu.
Vita Rimšāne: – Reliģijas stundās es daudz ko sapratu. Tik skaisti ir, ka cilvēki viens otru mīl un tuvojas tik tuvu, ka «uzrodas» vīrs ar sievu. Tā veidojas paaudžu paaudzes.
Kaut nu Dievs spētu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri tic sātanam! Lai Dievs palīdz viņiem kļūt draudzīgiem un mīļiem! Es vēlētos, lai visi mazie bērni piedzimst ar labu veselību un visām ķermeņa daļām!
Anna Frolova: – Reliģijas pamati man ļoti, ļoti patīk. Atnākot uz šo skolu, vēl nezināju, kas ir Dievs. Šeit mācoties, es sapratu, ko nozīmē vārds «ciest». Kad uz mūsu skolu atnāk mācītājs, lai piedalītos svētbrīžos, man liekas, ka viņš uzrunā citus, bet no manis izvairās.
Ilze Kugrēna: – Pagājušogad man patika, kā skolotājs Oskars Laugalis vakaros vadīja lūgšanas, spēlēja ģitāru un dziedāja.
Dainis Jansons: – Es vēlos, lai atkal atbrauc abats no Austrijas un pastāsta vēl ko vairāk.
Ivars Pērkons: – Mums bija skolotājs, kas pasniedza gan darbmācību, gan zāles priekšā dziedāja reliģiskas dziesmiņas. Viņu sauca Oskars Laugalis. Viņš mums atļāva darbmācībā taisīt to, ko gribējām.
Sanita Piene: – Man patīk, ka skolotāja attēlos rāda, kā Jēzus Kristus ir palīdzējis cilvēkiem, kuriem grūti dzīvot.
Pēteris Frolovs: – 1. septembrī, Ziemassvētkos, Adventes laikā un Lieldienās pie mums skolā ierodas mācītāji. Visbiežāk pie mums bijis Tālis Rēdmanis no Svētās Annas baznīcas.
Solvita Žalkovska: – Skolotāja Skrebele mums stāsta par Jēzus gaitām un to, kādi cilvēki bijuši tad un kādi ir tagad. Pēc manām domām, tajos laikos viņi bija daudz labāki.
Monta Šabovica: – Manuprāt, reliģiju mums māca pietiekami, bet pastiprināti to vajadzētu darīt cietumos, slimnīcās, bērnunamos un kolonijās.
Mārtiņš Kriščūns: – Man patīk reliģiski pasākumi skolā, jo tad vienmēr ir labi un gaiši ap sirdi. Es ticu reliģijai un pakļaujos tai, jo tā ir vieglāk dzīvot.
