Šā gada 21. oktobrī Saeima pieņēma likumu «Par īrestiesām», kam jāstājas spēkā 1999. gada 2. janvārī.
Šā gada 21. oktobrī Saeima pieņēma likumu «Par īrestiesām», kam jāstājas spēkā 1999. gada 2. janvārī.
Likums bija nepieciešams, jo sakarā ar lielo civillietu īpatsvaru (īres parādi, izlikšana no dzīvokļiem u. c.) pilsētas un rajonu tiesas ir pārmērīgi noslogotas. Līdz lietas izskatīšanai nereti jāgaida seši un pat deviņi mēneši. Turpmāk ar dzīvokļa strīdu izskatīšanu būs jānodarbojas īrestiesām, bet rajonos šīs funkcijas veiks pagasttiesas.
Likuma 12. pantā norādīts, ka par īrestiesas priekšsēdētāju ir jāievēl persona ar augstāko juridisko izglītību. Kā liecina statistika, Latvijā tikai 1% pagasttiesu priekšsēdētāju ir augstākā juridiskā izglītība. Jelgavas rajonā darbojas 14 pagasttiesas un viena bāriņtiesa, bet nevienam no to priekšsēdētājiem nav augstākās juridiskās izglītības. Likuma 4. pantā teikts: ja pagastā ir liels iedzīvotāju skaits, var veidot arī īrestiesu, bet šā paša panta 3. punktā minēts, ka vairāki pagasti var apvienoties un izveidot kopīgu īrestiesu. Jelgavas rajona pagastu vadībā valda neizpratne un bažas par iespējamām nesaskaņām starp pagasttiesām un īrestiesām.
Ja arī Tieslietu ministrija nodrošinās pagasttiesu priekšsēdētāju mācības, jāšaubās, vai gada laikā cilvēks, kuram, piemēram, ir tikai vidējā lauksaimnieciskā izglītība, var kļūt par profesionālu juristu ar augstāko izglītību. Liela daļa vietējo pašvaldību vadītāju ir par to, lai notiktu vairāku pagastu apvienošanās un kopīgu īrestiesu veidošana.
Jaunsvirlaukas pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības inspektore Olga Rudaka teica:
Esam satraukti, jo neviens no mums nav jurists. Mēs neesam gatavi pildīt šīs funkcijas. Daudzi strādā, apvienojot amatus. Darbs ir atbildīgs, un normāli būtu, ja pagasti apvienotos un veidotu kopīgas īrestiesas ar profesionālu juristu par priekšsēdētāju.
Kaut arī tiek apgalvots, ka 1999. gada valsts budžetā pašvaldībām ir paredzētas mērķa dotācijas īrestiesu izveidei, un arī Tieslietu un Finansu ministrijas ir par to, ka mērķa dotācijai jābūt, Pašvaldību lietu pārvaldē valda viedoklis, ka pietrūks finansējuma un speciālistu, arī termiņi ir īsi.
Kā «Zemgales Ziņas» informēja Pašvaldību lietu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Fatma Frīdenberga, pārvalde ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam izskatīšanai grozījumus likumā «Par īrestiesām», jo 1999. gada valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi, kas nodrošinātu šā likuma realizāciju.
Mēs gribam mainīt likuma spēkā stāšanās termiņus, t.i., pagarināt likuma stāšanos spēkā par vienu gadu, atstājot punktu, ka pašvaldības, kuras pašas atrod finansējumu, var uzsākt īrestiesu darbību. Tieslietu ministrija saņēma redakcionālus priekšlikumus, kas arī tika iestrādāti grozījumos. Ja tie netiks pieņemti līdz laikam, kad deputāti dosies Ziemassvētku brīvdienās, likums stāsies spēkā bez finansējuma, sacīja Pašvaldību lietu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja.
