«Esmu ļoti enerģiska, cīnos un nepadodos!» saka divkārša šodienas gaviļniece Irma Stūrmane, jo šodien ir ne tikai viņas vārda, bet arī 75 gadu dzimšanas diena.
«Esmu ļoti enerģiska, cīnos un nepadodos!» saka divkārša šodienas gaviļniece Irma Stūrmane, jo šodien ir ne tikai viņas vārda, bet arī 75 gadu dzimšanas diena.
Dzīve gaviļnieci nav saudzējusi. Dzimusi piecu bērnu ģimenē Tukuma rajona Grenču pagasta Sātu muižā, kur tēvs bija priekšstrādnieks. Vēlāk viņš gājis par rentnieku Grenčos, Tumē. Kad Irmai bija astoņi gadi, tēvs nomira.
«Sāku strādāt jau no sešu gadu vecuma un neesmu apstājusies vēl šodien. Kaut gan sāp, sadzeros zāles un uz dārzu projām. Trešdaļā dārza man aug puķes, pārējā zemē – dažādi ogulāji, saknes,» stāsta Irmas kundze.
Uz Jelgavu gaviļniece pārcēlusies 1941. gadā pie māsas. Jauna izgājusi pie vīra, pārdzīvojusi Jelgavas bombardēšanu, bēgļu gaitas Vācijā, atgriezusies Latvijā.
«Zināju, ka vīrs ir kritis. Domāju, braukšu atpakaļ pie mātes, lai arī man draudēja izsūtīšana uz Sibīriju. Gandrīz tā arī iznāca. Jelgavas «čekā» mani veselu mēnesi pratināja, jo vīramāte bija Vanadžu priekšniece, bet vīratēvs strādāja pie vāciešiem. Arī vēlāk biogrāfijas dēļ bija ļoti lielas grūtības darbā,» atceras gaviļniece.
Irmas kundze ir strādājusi daudz kur, bet pēdējos gadus ieguvusi augstu kvalifikāciju elektromotoru tīšanā, par to pat Ļeņina ordeni saņēmusi. Šajā darbā arī krietni sabeigta redze, un Irmas kundze bēdājas, ka vairs nevar strādāt rokdarbus.
«Kādreiz domāju, kad aiziešu pensijā, visu darīšu, bet tagad nekā, un mans sabiedrotais ir radio. Vistraģiskāk, ka esmu vientuļa. Ziemās ir šausmīgi grūti. Ticu Dievam, bet nevaru saprast, ko esmu savā dzīvē nepareizi darījusi, ka viņš mani tā sodījis, » viņa atzīst.
Spēku, izturību un, galvenais, veselību novēlam dzimšanas un vārdadienā Irmai Stūrmanei
