Varam līdz vēdera turēšanai smieties par padomju laika kino klasiku «Likteņa ironija jeb vieglu garu!», kas gluži kā Mirtante Jāņos vairākām telekompānijām joprojām ir neiztrūkstoša Jaungada dienas programmas sastāvdaļa.
Varam līdz vēdera turēšanai smieties par padomju laika kino klasiku “Likteņa ironija jeb vieglu garu!”, kas gluži kā Mirtante Jāņos vairākām telekompānijām joprojām ir neiztrūkstoša Jaungada dienas programmas sastāvdaļa.
Taču nemaz nav smieklīgi, ka šajā valstī, kā liecina televīzijas veiktais eksperiments, ikviens bez problēmām var deklarēties jebkurā adresē, turklāt bez liekiem apgrūtinājumiem kāda ierēdņa jautājuma veidā. Ja līdz šim šķita, ka kas tāds vienkārši nav iespējams, tad pēc publiski atrādītā veiksmīgā mēģinājuma iekārtoties itin pazīstamā advokātu birojā šāda pārliecība izkususi kā tauki uz karstas pannas.
Iedomājieties – pārnākot mājās, priekšā sēž kāds subjekts ar bagātīgu cietuma pieredzi, kurš ciemos uzaicinājis tāda paša labuma “bračkas”, lai apmazgātu veiksmīgu ievākšanos jaunajā miteklī, un nekavējas uzrādīt klerku vieglu roku izsniegto papīru, ka viņš šajos kvadrātmetros nav nepiederoša persona. Līdz ar to nav pamata vērsties varas iestādēs ar lūgumu neaicināto viesi izraidīt. Kā saka, kaimiņš uzradies neprasot!
Vismaz pagaidām gan droši var būt pašas augstākās kliķes ļaudis, kuri sevi nav atrādījuši “ķēķa” izdevumos. Līdzīgs eksperiments citam žurnālistam, kurš tēmēja uz viltus deklarēšanos prestižākos apartamentos – bijušās Valsts prezidentes dzīvoklī – beidzās ar 100 latu sodu un niknu attiecīgās komisijas uzrūcienu.
Saprotams, ierēdņi diezin vai būs tik neaptēsti, lai neaizdomātos, ka mēģinājums noenkuroties bijušās valsts augstākās amatpersonas miteklī ir pārāk aizdomīgs, lai nebūtu papildu pārbaudes vērts. Ko darīt pārējiem? Uz šo jautājumu atbildi laikam zina tikai vējš.
