Latvijā Temīda šonedēļ demonstrējusi ļoti labi režisētu mācību teātri ar nosaukumu «Kā izvairīties no reāla cietumsoda, ja esi iekritis par kukuļdošanu».
Latvijā Temīda šonedēļ demonstrējusi ļoti labi režisētu mācību teātri ar nosaukumu “Kā izvairīties no reāla cietumsoda, ja esi iekritis par kukuļdošanu”. Lietas būtība ir šāda. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 45 000 latu liela kukuļa došanu KNAB darbiniekam pavasarī aizturēja Rudens aptieku tīkla īpašnieku Vladimiru Labazņikovu. Kukulis tika piedāvāts KNAB Korupcijas apkarošanas nodaļas darbiniekam, lai viņš neveiktu pārbaudes, kas saistītas ar uzņēmējam piederošās firmas darbību. Papildus desmitiem tūkstošu lielajam kukulim Labazņikovs bija gatavs maksāt vēl tūkstoti mēnesī tikai par to, lai arī turpmāk KNAB nebāztu savu degunu tur, kur tas galīgi “uzņēmējam” nebija vajadzīgs. Likums par šādām darbībām ir paredzējis sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. Tiktāl notikuma fabula, teātris sākās pēc tam. Minētais kungs pēc iekrišanas fiksi savu biznesu pārdeva, atzina vainu kukuļdošanā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Beatrise Tālere piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu, kā arī noteica divu gadu pārbaudes laiku. Nolasītajā tiesas spriedumā bija uzsvērts, ka, izrādās, ir vairāki V.Labazņikova vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, labprātīga vainas atzīšana un nodarītā nožēlošana. Turklāt tiesa bija ņēmusi vērā nodarījuma kaitīguma pakāpi, tiesājamā personību, policijas izsniegto raksturojumu par tiesājamo, kā arī to, ka viņš nav grozījis sniegtās liecības. Bet par līdzdalību kukuļdošanā apsūdzētā bijusī Labazņikova padotā Lilija Šantere tika attaisnota. Pēc tiesas ieskatiem, nav gūti pierādījumi, ka viņa tīši būtu atbalstījusi kukuļošanu. Tiesas spriedums bija tik šokējošs, ka pat televīzijas ekrānā bija redzams neviltots apsūdzības uzturētāja prokurora pārsteigums.
Pēc šā sprieduma mūsu tiesu vara ir parādījusi, ka kukuļdošana valsts amatpersonām lielos apmēros nav smags noziegums un runas par to, ka esam pirmrindnieki korupcijā ir pupu mizas. Domājams, mācīblugā sniegtais padoms visiem potenciālajiem kukuļdevējiem būs gana vērtīgs – ja tev neveicas un gadās “nerunīgs” kukuļņēmējs, atliek fiksi pārdot vai norakstīt radiem visus īpašumus, nožēlā bērt sev uz galvas pelnus, tad par sodu vien saņemsi dusmīgu pirksta pakratīšanu. Jāņem arī vērā tas, ka cienījamā tiesnese ir izdarījusi pamatīgu lāča pakalpojumu visam tiesnešu korpusam. Būtu muļķīgi sacīt, ka tiesa ir uzpirkta, lai spriedumu “taisa” pēc iespējas maigāku. Tādas informācijas nav. Ir tikai mulsinošais spriedums un sabiedrības neizpratne. Ja reiz gadiem ilgi esam runājuši par to, ka korupcija visos līmeņos ir valstij milzīgs ļaunums, un tiesas priekšā beidzot ir stājies kukuļdevējs, kas pat savu vainu nenoliedz, tad spriedums ir neizprotams. Iepriekš rakstītais nav jāuzlūko kā aicinājums, pamatojoties uz Labazņikova gadījumu, sarīkot paraugprāvu. Tas ir aicinājums tiesu varai pašai noskaidrot, kāda ir tās attieksme un prioritātes, un tās saskaņot ar visas sabiedrības attieksmi un prioritātēm.
Visā šajā kukuļdošanas jezgā gadījums ar Rudens aptieku īpašnieku parādīja vēl kādu interesantu faktu. Ja reiz farmācijas firmas īpašnieks bija gatavs dot daudzu desmitu tūkstošu latu kukuli KNAB nodaļas darbiniekam, jājautā – cik prāvas naudas summas tiek piedāvātas “lielajām zivīm”? Kā izskatās, runas par to, ka zāļu lieltirgotavas “uzvārās” uz mūsu – pircēju – rēķina, nav bez pamata. Hm, cik zālēm aptiekās vajadzētu maksāt patiesībā?
