Valsts mēroga naudas deķīša saīsināšana bez sekām nepaliks arī mūsu pilsētā. Tā nu sanācis – kamēr dzintarzemes līderi rūpju rievām pierēs klauvē pie starptautiskās finanšu arēnas durvīm un lepni griež muguru naudīgiem kaimiņiem, pašvaldībās sākusies gatavošanās grūtai pārziemošanai.Latvijas gaišie prāti faktiski izdarījuši «lāča pakalpojumu» un piegriezuši ventili naudas caurulītei, kas veido būtisku īpatsvaru (Jelgavā – gandrīz pusi) budžetā, proti, samazinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tas domās un plānos jau licis teikt ardievas ceturtajai daļai šajā pozīcijā paredzēto ieņēmumu – pagaidām vēl septiņiem miljoniem latu –, taču nekur nav teikts, ka šī nobīde nevar mainīties…Teju nereāla šķiet iespēja, ka Jelgava varētu rīkoties tā, kā to sagaida sabiedrība, – veicot stingru funkciju auditu un ar dzelzs slotu izmēžot tos aģentūrās un citās pašvaldību struktūrās sēdošos «speciālistus», kas trijatā pilda funkcijas, ko normāli varētu veikt viens darbinieks. Tāpat maz ticams, ka līdzekļi tiks taupīti, izvērtējot citu (piemēram, transporta) resursu patēriņa racionalitāti. Loģisks būtu jautājums, uz kā rēķina pašvaldība gatava ieekonomēt. Sākotnējā informācija liecina, ka summa, kas teju pusotru reizi pārsniedz šajā gadā no pašvaldības puses ielu labošanai atvēlēto, burtiski mirkli pirms vēlēšanām (tātad – no politiskā viedokļa ļoti «neērtā» brīdī), visticamāk, diemžēl tiks ietaupīta, samazinot sabiedriski nozīmīgu darbu apjomus.Vēl ir laiks pārdomāt, taču – kas zina, krīze izrādīsies īsts politiskā derīguma mērs, kas pilsētniekiem palīdzēs izdarīt savu izvēli jūnijā. Paturot prātā vienu sakarību – kas neprasmīgi saimnieko bada gados, to «treknajiem» nedrīkst laist ne tuvumā.
