Sakām «Tautas partija», domājam Šķēli, sakām «Šķēle», domājam Tautas partiju. Liekniņa kungs priecājas, ka kādreizējā Šķēles valdība spēja panākt bezdeficīta budžetu.
Sakām «Tautas partija», domājam Šķēli, sakām «Šķēle», domājam Tautas partiju. Liekniņa kungs priecājas, ka kādreizējā Šķēles valdība spēja panākt bezdeficīta budžetu. Bet vai tad ir tik īsa atmiņa, ar kādiem līdzekļiem tas tika sasniegts? Bezdeficīta budžets tika radīts, samazinot bērnu pabalstus, piešmaucot invalīdus un represētos. Pensionāriem solīja pensijas indeksēt vienreiz gadā, bet par ievērojamu summu. Kā Šķēles kungs iesāka indeksāciju par santīmiem, tā nākamā valdība turpināja viņa skaisto tradīciju.
Liekniņa kungs minēja 100 latu lielu pensiju rītā ap pusdienlaiku, nemaz nav jāgaida rītdiena. Tā varētu būt šodiena ap pusdienlaiku, ja alkohols būtu valsts monopols. Padomju laikā ar to tika uzturēti visi bruņotie spēki, ieskaitot atomzemūdenes un atombumbas.
Tagad pie mums visa naudiņa aiziet, lai rastos jauni miljonāri un biezie, kas var celt supermājas pie Baltezera un Mežaparkā. Un kur palika trīs miljoni Šķēles valdīšanas laikā, nerunājot par džakuzi vannām?
Pareizi Liekniņa kungs teic, ka nevajag gausties, vajag meklēt, kur var noblēdīt kādu miljonu. Varbūt vajadzētu pensijas indeksēt reizi desmit gados, tad iznāktu santīmu vietā kāds lats, jo pa to laiku viena daļa pensionāru būtu nomirusi.
