Nav izslēgta iespēja, ka jau pēc dažiem gadiem Jelgavas diecēzē ienāks jauns priesteris, kas pašlaik skolojas Itālijā.
Nav izslēgta iespēja, ka jau pēc dažiem gadiem Jelgavas diecēzē ienāks jauns priesteris, kas pašlaik skolojas Itālijā
Ar Dievu nav vērts tirgoties un likt viņam gaidīt. Daudzi mani uzskata par traku, bet es savu ceļu esmu izvēlējies un neviens mani no tā neatrunās,” tā izvēli kļūt par katoļu priesteri motivē jelgavnieks Mihails Volohovs. Viņš patlaban studē teoloģiju Pāvesta Gregora universitātē Romā, taču par palikšanu Itālijā pat nedomā – Latvijā viņš būšot noderīgāks.
“Es neizlēmu studēt teoloģiju, bet saņēmu aicinājumu no Dieva kļūt par priesteri, tādēļ teoloģijas studijas ir tikai daļa priestera formācijas. Pastāv garīgā dzīve, pastorālā darbība, kā arī cilvēciskā formācija,” pārliecību pauž teoloģijas students. Viņš nonākšanu līdz šādai nebūt ne vieglai izvēlei skaidro ar bērnu dienu sapni, kad 12 gadu vecumā, sākot kalpot pie altāra Jelgavas katedrālē, radušās pirmās domas par priesterību.
Pēdējā brīdī izdara izvēli
Kamēr turpinājās mācības Spīdolas ģimnāzijā, laiks tika piepildīts ar dažādām aktivitātēm, tai skaitā darbošanos jauniešu organizācijās, tomēr jaunietis neaizmirsa arī par Dievu, kā viņš pats saka – “ik svētdienu divas stundas tika pavadītas baznīcā”, tomēr, jau būdams 12. klasē, Mihails arvien biežāk sāka aizdomāties par lietu būtību, par dzīvi un nākotnes ceļu: “Un tad no jauna atmiņā atausa bērnības sapnis, kas nelika mieru. Biju nolēmis iestāties Rīgas Garīgajā seminārā – mācību iestādē, kas sagatavo katoļu priesterus. Tomēr vispirms vēlējos studēt vēl ko citu, tā teikt – nodrošināties. Tā mana izvēle krita uz izglītības vadību un filosofiju. Visas papīru lietas bija nokārtotas, bet kādā brīdī sapratu, ka ar Dievu nav vērts tirgoties, gāju pie bīskapa un paziņoju, ka gribu iestāties garīgajā seminārā. Es domāju, ka ļoti daudziem tas bija šoks!”
Studē Baznīcas sirdī
Saņemot uzaicinājumu sākt teoloģijas studijas Romā, Pāvesta Gregora universitātē, vienlaikus turpinot garīgo formāciju vācu – ungāru kolēģijā, Mihails daudz nedomāja – vieglākais ceļš ar palikšanu mājās nebija priekš viņa.
“Esot svešā zemē, svešā kultūrā un citā mentalitātē, cilvēks apjūk. Bet ar laiku pierod. Romā, baznīcas sirdī, saproti, ko nozīmē katoliskums.”
Pāvesta Gregora universitāte ir viena no senākajām un labākajām baznīcas mācību iestādēm pasaulē, kuras pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā līdz ar Jēzus Sadraudzības (jezuītu) dibināšanu. Arī šodien lielākā daļa profesoru ir jezuīti. Studijas organizētas tā, ka students daudz laika pavada, strādājot privāti. “No personīgā ieguldījuma un motivācijas daudz kas atkarīgs. Un šīs studijas varētu būt mans niecīgais ieguldījums Latvijas baznīcā.”
Mājas Mihailam vienmēr paliks mājas – īstais siltums un prieks, jo Itālijā palikt negribas – tā nav viņa mentalitātei atbilstoša. Savukārt kontaktus ar tuvajiem, esot tālumā, palīdz nodrošināt internets un “Skype”.
Galvenais – paklausīt
Runājot par karjeru garīdzniecībā, ja to tā var saukt, Mihails viennozīmīgi uzskata – mācekļa karjera ir karjera uz leju! “To es sapratu, pirms sāku studijas Romā, pavadot septiņas dienas klusumā. Gan diakona, gan priestera iesvētīšanas rītā bīskaps jautā kandidātam: “Vai tu apsoli paklausību man un maniem pēctečiem?” Un, ielicis savas rokas bīskapa rokās, kandidāts atbild: “Es apsolu!” Lūk, šeit ir arī visa karjera – paklausīt.”
Viena no lietām, kas pēdējā laikā rosina diskusijas sabiedrībā, ir celibāts jeb obligātā bezlaulība, kas jāievēro katoļu garīdzniekiem. “Atteikties no laulības un ģimenes nozīmē atteikties no svarīgākā, kas cilvēkam var būt, bet atteikties Debesu valstības dēļ. Kandidātam jāizdara brīva izvēle, nevis jādomā: “Gribu būt priesteris un gan jau tikšu arī ar šo galā” vai arī: “Sievietes mani īpaši neinteresē, līdz ar to tā nebūs liela problēma.” Priesterim vajadzīgas veselīgas attiecības ar cilvēkiem, svarīga patiesa draudzība, kurā netiek spēlētas lomas, kur cilvēks var būt viņš pats. Te mēs nonākam psihologu lauciņā. Protams, var slēpties aiz skaistām frāzēm, tajā pašā laikā zinot, ka realitāte mēdz būt citāda. Jāatzīst – jo lielāka ticības krīze sabiedrībā, jo vairāk vērojami kritieni no garīdznieku puses. Un celibāta krīze ir saistīta arī ar ģimenes krīzi.”
Mihails pārliecināts, ka vismaz šajā jomā tuvākajos 50 gados nekas nemainīsies, jo būtu naivi cerēt, ka celibāta atcelšana ļautu palielināties priesteru skaitam. aicinājumu krīzes iemesls, viņaprāt, ir ticīgo skaita samazināšanās un katastrofāla demogrāfiskā situācija.
