Babītē. Šodien un rīt Valgundē un Babītē notiek Ziemassvētku kauju deviņdesmitās gadskārtas atceres sarīkojumi, kuru programmā ir konference, muzeja ekspozīcija, koncerts.
Babītē
• Šodien un rīt Valgundē un Babītē notiek Ziemassvētku kauju deviņdesmitās gadskārtas atceres sarīkojumi, kuru programmā ir konference, muzeja ekspozīcija, koncerts (skatīt rubriku “Kas? Kur? Kad?”). Bet rīt jau no pusdienas laika Rīgas Mežu aģentūras atjaunotās tranšejas pie Antiņu kapiem sāks apdzīvot kara vēstures kluba “Latviešu strēlnieks” biedri, kas Pirmā pasaules kara laika krievu armijas formās, ar toreizējo ekipējumu un iedzīvi nakti pārlaidīs ierakumos – tā, kā pirms 90 gadiem to varētu būt darījuši latviešu stēlnieki. Viņi aicina piebiedroties arī karalauka apstākļu izjūtas izbaudīt kārus interesentus – līdz rīta gaismai kopā ar “streļķiem” iemalkojot tēju, sildoties pie krāsniņas zemnīcā vai pie ugunskura…
Rīgā
• Šā gada pirmā pirmizrāde Dailes teātrī gaidāma 11. janvārī, kad teātra Kamerzālē skatītāju vērtējumam tiks nodota Denī Robēra luga “Intim” Dž.Dž.Džilindžera režijā un dramatizējumā. Jauniestudējumā spēlēs aktieri Kristīne Nevarauska un Ģirts Ķesteris. Režisors arī šoreiz strādā kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu un gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani. Lugu tulkojusi Binnija Ārberga, bet mūzika ir grupas “Dzelzs vilks” ziņā. “Kādā Parīzes kafejnīcā satiekas divi cilvēki – sieviete un vīrietis. Viņai ir ap divdesmit pieci, viņam jau pāri četrdesmit. Katram ir savs redzējums uz dzīvi, jūtām, ilūzijām. Viņa – sekretāre, kuras laulības dzīve iestigusi garlaicīgā pelēcībā un apkārt notiekošais liekas arī… tā ne pārāk. Par sekretāri sākusi strādāt, jo nav bijusi motivācija turpināt studijas, un arī tas bijis garlaicīgi. Pa laikam izlasa kādu grāmatu, klīst pa Parīzes ielām. Arī viņš klīst, bet vienlaikus vēro, tver. Tur tad arī liktenīgā tikšanās ar vīrieti, rakstnieku, kurš meklē un šoreiz arī atrod materiālu savas grāmatas pilnveidošanai. Sākot attiecības, viņš lūdz viņai rakstīt dienasgrāmatu, atspoguļot savas iekšējās izjūtas, runāt par to, ko nevienam nekad neatzīst un nestāsta. Arī viņš raksta – arī dienasgrāmatu un arī par izjūtām, taču nemanot viss rakstītais ir tikai par viņu. Notikumi, kuros viņi virpuļo, abiem ir vienādi, bet sajūtas, emocijas un spriedelējumi – tiem gan katram ir sava garša, smarža un skaņa. Uz ko cilvēks ir gatavs mīlestības dēļ? Vēl vairāk tad, kad nav pārliecināts par to, ka tā ir mīlestība. Tā arvien vairāk līdzinās apmātībai. Sākotnējo intelektuālo sarunu vieglai pārejai uz attiecībām, kuras, sasniedzot katarsi, sasniegušas arī savu galamērķi – pilnīgu iztukšošanos un atkarību vienam no otra. Kā narkotikas, bez kurām nevar, bet ar kurām arī nav iespējams viss tālāk esošais,” tā par izrādi tās režisors.
• Līdz 21. janvārim Ārzemju mākslas muzejā apskatāma tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” dalībnieku jaunāko darbu izstāde, kas priecē ar trauku formu faktūru, siluetu un dekora dažādību, glazūru gleznainām pārejām un formu plastiskumu māla podos, bļodās, svečturos. Izstādi papildina tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” audekli.
• Tā kā biļetes uz kora “Pravoslavniye pevchiye” koncertu Rīgas Domā 9. janvārī ir izpirktas, Hermaņa Brauna fonds, atsaucoties klausītāju lūgumam, izziņo papildkoncertu. Tas Rīgas Domā notiks 14. janvārī pulksten 19. Koncertā, kurā piedalīsies izcilais bass Anatolijs Safiuļins, skanēs krievu pareizticīgo Ziemassvētku dziedājumi, P.Česnokova, A.Grečaņinova, M.Ipoļitova-Ivanova un citu komponistu, arī diakona Sergija Trubačova skaņdarbi. Maskavas koris “Pravoslavniye pevchiye” (“Pareizticīgie dziedoņi”) izveidots 1992.gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem. Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, tas pelnīti tiek uzskatīts par labāko, kas turpina jau kopš 16. gadsimta Krievzemē pastāvošās dziedošo diakonu koru tradīcijas. Kora repertuārā ir krievu baznīcas kormūzika – no tās pirmsākumiem līdz 20. gadsimtam. Kolektīva dibinātājs, diriģents un mākslinieciskais vadītājs Georgijs Smirnovs – kormeistars un muzikologs –, būdams izdevniecības “Muzika” redaktors, sagatavojis izdošanai vairākus krievu baznīcas mūzikas krājumus.
