Dobelē. Uz «Muzeju nakts» sarīkojumiem aicina arī Dobeles Novadpētniecības muzejs.
Dobelē
• Uz “Muzeju nakts” sarīkojumiem aicina arī Dobeles Novadpētniecības muzejs. Tajā apskatāma Augusta Bīlenšteina piemiņas izstāde un jau pēcpusdienā pulksten 16 gaidāma tikšanās ar A.Bīlenšteina grāmatas “Kāda laimīga dzīve” tulkotāju Lūciju Kazenieci. No pulksten 17 līdz 22 muzejā spēlēs teātri, būšot danči un citas lustes gan telpās, gan ārpus tām. Arveda Mihelsona (Rutku Tēva) viencēlienu “Inteliģentas meičas” rādīs Bēnes amatierteātris, būs skatāmas videofilmas par Dobeli deviņdesmitajos gados, varēs uzzināt, kas glabājas muzeja krājumā, arheologs Mārtiņš Ruža stāstīs par izrakumiem Dobeles pilsdrupās, lāpu gaismā muzicēs Dobeles diksilends, būs atvērtas pužļu un papīra locīšanas mākslas radošās darbnīcas, bet Francmaņa ielā 2 pulksten 21 būs iespējams noskatīties sarīkojumam tematiski piemēroto šausmenīti “Nakts muzejā”.
Rīgā
• Šodien pulksten 19 un rīt pulksten 15 kinoteātrī “Rīga” demonstrēs izcilo latviešu kino klasikas darbu “Ceplis”, ko 1972. gadā Rīgas kinostudijā veidojis režisors Rolands Kalniņš. Līdz šim televīzijās un dažādās filmu skatēs demonstrētās, izbalējušās un saskrāpētās filmas kopijas neļāva gūt pilnu priekšstatu par darba estētiskajām vērtībām. Pēc 35 gadiem Latvijā būs iespējams noskatīties “Cepli” tās sākotnējā, autoru iecerētajā vizuālajā kvalitātē, jo demonstrēs filmas atjaunoto kopiju, ko no oriģinālā negatīva izgatavoja 2006. gadā. “Ceplis” ir viens no retajiem darbiem latviešu kino, kura veidošanā autori par galveno mākslinieciskā risinājuma vadmotīvu izraudzījušies estētisko nosacītību un, lai to panāktu, ļoti precīzi veidojuši gan visas filmas, gan katras epizodes krāsu gammu, attēlā maksimāli cenšoties iznīcināt dabiskumu. Tā kopīgais kamertonis ir pelēkmelnbaltais ar purpura akcentiem. Lai realizētu savas ieceres, filmas autori ir gan “pārkrāsojuši dabu” (piemēram, dabiskā ķieģeļu grēdu krāsa filmā tika pārkrāsota, lai iegūtu epizodes tonālajam risinājumam nepieciešamo krāsas niansi), gan izmantojuši dažādus tehniskos līdzekļus attēla deformēšanai. Kinoseansi iekļauti sarīkojumu sērijā, ar ko atzīmē R.Kalniņa 85 gadu jubileju. Līdz 2007. gada 6. oktobrim Rīgas Kinomuzejā apskatāma izstāde “Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks”, kurā uzsvērti R.Kalniņa filmu traģiskie likteņi padomju cenzūras apstākļos.
• 23. maijā “Sapņu fabrikā” uzstāsies Kubas mūzikas zvaigznes “Sierra Maestra”. Par zvaigznēm viņi kļuva vēl tālajos septiņdesmitajos gados, atdzīvinot mūsdienīgā skanējumā “son” – kubiešu tradicionālās mūzikas stilu. 30. gados kolektīvs ierakstījis 15 studijas albumu, vairāk nekā 10 singlu un bijis aicināts piedalīties vismaz pussimta izlašu veidošanā.
