Jāņa Bruneļa vārds ir ierakstīts Jelgavas vēstures lappusēs. Viņš bija pazīstams ne tikai Jelgavā, bet arī visā Latvijā kā nenogurdināms sabiedrisks darbinieks.
Jāņa Bruneļa vārds ir ierakstīts Jelgavas vēstures lappusēs. Viņš bija pazīstams ne tikai Jelgavā, bet arī visā Latvijā kā nenogurdināms sabiedrisks darbinieks.
J.Brunelis dzimis 1864. gada 14. jūnijā Vecmuižā. Beidzis vietējo pagasta skolu, bet vēlāk – Jelgavas reālskolu.
Jau būdams reālskolnieks, J.Brunelis piedalījās «vakarnieku» nelegālās savienības dibināšanā ar mērķi ieaudzināt skolēnos Dzimtenes mīlestību. Savu sabiedrisko darbību viņš sāka 20 gadu vecumā, kad jaunieti ievēlēja par Vecmuižas Dziedāšanas biedrības priekšnieku. Četrus gadus vēlāk J.Bruneli ievēlēja par Misas pagasta sekretāru, tad par Gienvaldes (Zālītes) pagasta sekretāru. Viņa darbības laikā pagastā uzcēla trīs skolas namus, kam izlietoja pusi pagasta budžeta. Brunelis nodibināja Grienvaldes Lauksaimniecības biedrību. Viņu ievēlēja arī par Jelgavas Lauksaimniecības biedrības sekretāru. Brunelis organizēja dažādus kursus un lekcijas, dibināja lopu pārraudzības biedrības. Viņa organizētajos lekciju ciklos uzstājušies tā laika ievērojamākie darbinieki: profesors K.Ulmanis, J.Bergs, profesors I.Lejiņš u.c. 1905. gadā J.Brunelis nodibināja Jelgavas savstarpējo kredītsabiedrību, kur ilgus gadus pats strādāja par lektoru.
J.Brunelis nodibinājis arī savstarpējo apdrošināšanas biedrību. Pasaules karam tuvojoties, 1913. gadā, viņu ievēlēja par Jelgavas domnieku un Teātra padomes priekšsēdētāja biedru. Kara laikā Pēterpilī Brunelis bija latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas loceklis. 1917. gadā viņš piedalījās Nacionālās padomes dibināšanā, tur strādāja par aizsardzības nodaļas vadītāju. Kad tika pavadīti pirmie kritušie uz brāļu kapiem, pirmo runu teica J.Brunelis.
1918. gadā aktīvais sabiedriskais darbinieks atgriezās Jelgavā, kur viņu ievēlēja par domnieku un pilsētas revīzijas komitejas locekli. Viņš vadīja pirmo Jelgavas apgabala pašvaldību sanāksmi Jelgavā. Arī 1919. gada valdība iecēla Bruneli par Jelgavas un Bauskas apriņķu valsts zemju inspektoru. Bruneļa vadībā iedalīja un piešķīra pirmās 200 jaunsaimniecības Latvijā. Pēc aiziešanas pensijā viņš aktīvi turpināja darboties 33 sabiedriskajās organizācijās. Viņš bija Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas priekšnieks, ilggadējs Jelgavas Latviešu biedrības runas vīrs, J.Čakstes piemiņas fonda loceklis un vēl daudzu citu organizāciju aktīvs līdzdalībnieks. J.Bruneli apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni, Sarkanā Krusta goda krustu un Latvijas ugunsdzēsēju 1. šķiras goda zīmi. Viņa spēki sāka samazināties, un 1939. gada 20. janvārī J.Brunelis slēdza acis uz mūžu.
1939. gada janvārī viņu izvadīja pēdējā gaitā no Sv. Annas baznīcas uz Baložu kapsētu. Lielā baznīcas telpa bija cilvēku pārpilna. Bija ieradušās vairāku sabiedrisko organizāciju vadošās personas ar ziedu vainagiem un sērās tītiem karogiem. Pie šķirsta trīs rindās stāvēja goda sardze, aizsargi, ugunsdzēsēji un vecie strēlnieki. Sēru dievkalpojumu atklāja prāvests J.Reinhards. Dziedāja trīs kori: Jelgavas Skolotāju institūta, medicīnisko māsu un «Līras» koris. Lūgšanu teica mācītājs J.Romanis. Tūkstoši jelgavnieku piepildīja ielas, pa kurām devās sēru gājiens. Pa Tērvetes ielu tas izvērtās gandrīz kilometru garš. Gājiena laikā sēru motīvus nepārtraukti atsakņoja divi orķestri. Goda sardzē soļoja medicīnas māsas, vecie latviešu strēlnieki, aizsargi un ar degošām lāpām ugunsdzēsēji formās.
Šķirstu nolaižot kapā, nodārdēja aizsargu trīskārtīgs šauteņu salūts. Pēdējie atvadu vārdi, un Bruneļa kapu kopiņa pārvērtās skaisto ziedu uzkalniņā.
Nonākuši Baložu kapsētā pie slavenā novadnieka atdusas vietas, nolieksim galvu pateicībā par lielo ieguldījumu valsts un pilsētas labā.
